Viņš uzsver, ka preambulā būs skaidrots, kas ir Latvijas tiesiskais pamats, norādīti būtiskākie mezglu punkti vēsturē, attieksme pret okupāciju, vēsturi, skaidrots, vai Latvija ir jauna valsts, kas radusies līdz ar Padomju Savienības sabrukumu vai arī valsts, kas dibināta 1918.gada 18.novembrī, tādējādi uzsverot valsts nepārtrauktības doktrīnu. Tāpat būtu uzsvērti fakti, kas Satversmē nav norādīti: proti, Latvijā ievēro cilvēktiesības, tāpēc tā ir tiesiska valsts, kā arī Latvija ir sociāli atbildīga valsts.
„Latvijas Satversme ir uzkrītoša ar to, ka tur šādi jautājumi nav atklāti. Lielākajā daļā demokrātisko valstu konstitūcijās preambula satur norādes uz valsts pamatiem,” saka Levits. „Tas palīdz cilvēkiem saprast, kas ir valsts un to akceptēt,” viņš piebilst.
Jurists atzīst, ka preambula neatrisinās ekonomiskās problēmas un necels vājo pašapziņu, tomēr tās izveide varētu būt neliels solis uz priekšu.
Levits atzīst, ka šobrīd nav īpaša brīža, kāpēc tieši tagad būtu jādomā par preambulas izveidi, tomēr nav arī iemesla, lai to nedarītu. Viņš skaidro, ja cilvēkiem nav priekšstata par savu valstu, kā tas esot Latvijā, tad šis faktors drupina valsti un tās pamatus.
Arī politiķiem šajā jautājumā esot jāieņem sava nostāja. Proti, ko viņi vēlētos redzēt šajā preambulā.
Jurists norāda, ka viņa ierosinājumi ir tikai piedāvājums, kuru var arī noraidīt.
Vēstīts, ka jau iepriekš medijos izskanēja ziņas par Levita veidoto preambulu. Diskusijās par to ir iesaistīti arī vairāki politiķi. Paredzams, ka piektdien Levits ar savām idejām jau plašāk iepazīstinās Saeimas deputātus.
