Egils Levits uzsvēra Latvijas pievienošanos NATO kā vienu no nozīmīgākajiem lēmumiem, ko tā veikusi, lai nosargātu valsts neatkarību un iedzīvotāji varētu justies droši savās mājās. Latvija un citas valstis Eiropā ir piedzīvojušas rūgtu pieredzi, zaudējot savu neatkarību 1940. gadā, tāpēc NATO klātbūtne reģionā ir apliecinājums tam, ka Latvija un tās stratēģiskie partneri nepieļaus traģiskās vēstures atkārtošanos. Valsts prezidents pauda pateicību, ka Latvija kopš 2018. gada novirza 2% no IKP valsts aizsardzībai, kas ir būtisks signāls visām NATO dalībvalstīm par Latviju kā uzticamu partneri.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents arī akcentēja hibrīdapdraudējumu, kas mūsdienās kļuvis līdzvērtīgs militārajiem draudiem un var atstāt lielas sekas uz sabiedrības vērtību sistēmu, ticību tiesiskumam, demokrātijai un valstiskumam. Levits atzinīgi novērtēja Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbu cīņā ar informācijas telpas stiprināšanu un Helsinkos esošā Eiropas Izcilības centra veikumu hibrīddraudu apkarošanā. Mūsdienu laikmetā, kad informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, sociālie mediji un mākslīgais intelekts attīstās straujāk nekā jebkad, uz tiem jāskatās kā uz nopietniem izaicinājumiem sabiedrības drošībai.
"Iedzīvotājiem ir jābūt ne tikai iespējai saņemt objektīvu un precīzu informāciju no dažādiem medijiem, bet arī jāspēj kritiski domāt, lai atšķirtu melīgu informāciju no patiesības.
Citiem vārdiem sakot, brīvi, veselīgi mediji ir nacionālās drošības jautājums," sacīja Levits.
Arī bijušais prezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka uzticību Krievijai tās prezidenta Vladimira Putina laikā, visticamāk, nebūs iespējams atgūt un aicināja aliansei mainīt jāmaina stratēģija attiecībās ar Maskavu, jo līdzšinējās prakses nav bijušas produktīvas.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka NATO aliansei šobrīd jāsaskaras, galvenokārt, ar diviem izaicinājumiem.
"Mēs noteikti runājam par lielajām valstīm, runājam noteikti par Krieviju. Tas, kas jau ir izskanējis, ka tās valstis, kas ir salīdzinoši autoritāras un ar zināmu agresīvu tendenci, noteikti paliks kā izaicinājums aliansei. No otras puses, protams, ienāk jaunie apdraudējumi – tehnoloģiju jautājumi, kiberjautājumi, hibrīdjautājumi. Tie ir jautājumi, kas īsti līdz galam nepazīst robežas, kur valstis, kas attīstās, ir arvien vairāk un vairāk ievainojamas. Lai NATO ietu laikam līdzi, tas nebūs vienkārši, daļēji būs jāiedarbina ne tikai šie 4.un 5.panti, ne tikai tad, kad tanki ripos pāri robežām, bet arī tad, kad tiks uzbrukts tehnoloģijām vai kibersistēmām un tās tiks aizskartas no ārpuses. Institucionāli būs grūtāk pret šādiem draudiem vērsties, bet NATO par to domā, jau ir domājis un nāks arī ar jaunām iniciatīvām, kā šīm visām lietām pieiet. Bet nepavisam tas nebūs vienkāršs risinājums," tā Sprūds.
NATO pārstāji atzīst, ka Krievija arvien ir lielākais drošības izaicinājums, taču aliansei nākas būt modrai arī par citiem reģioniem.
"NATO uz lietām ir jāskatās 360 grādu leņķī. Mēs redzam draudus arī Dienvidos, tāpēc mums ir mācības Irākā, mēs sniedzam pretterorisma atbalstu virknei valstu Tuvajos Austrumos un Āfrikā, mums ir kuģi Vidusjūrā, kur palīdzam Eiropas Savienībai imigrācijas lietās, ir arī kibervide un arī Kosmoss. Mēs tiešām skatāmies ļoti plaši," sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieka palīgs politikas jautājumos un drošības politikā Džeimss Apaturajs.
Aktuālākos draudus, attiecības ar Krieviju un iespējamu paplašināšanos NATO izvērtēs arī decembra sākumā Londonā, kur notiks alianses līderu samits. Lielbritānija bija viena no NATO dibinātājvalstīm un, lai arī aiziet no Eiropas Savienības, aliansē sola turēties cieši. Arī Rīgā NATO dalībvalstu sadarbību izcēla kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem.
