Panorāma

Mārupē nogalināts advokāts U. Bērziņš

Panorāma

Panorāma

Lietuvas prezidents Nausēda uzsver Baltkrievijas AES riskus

Levits pauž Latvijas vēlmi atrisināt jautājumu par jūras robežlīgumu ar Lietuvu

No Latvijas Valsts prezidenta un valdības puses ir labā griba, lai vidējā laika posmā vai varbūt pat ātrāk atrisinātu jautājumu par jūras robežlīgumu ar Lietuvu, pēc tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu apliecināja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā vizītē ieradies Lietuvas prezidents Nausēda.
  • Nausēda tikās ar prezidentu Levitu: prezidenti uzsvēra labas kaimiņattiecības.
  • Nausēda ierosina Baltijas valstu prezidentiem tikties biežāk, iesaistīt arī Poliju.
  • Levits: Ir labā griba, lai atrisinātu jautājumu par jūras robežlīgumu ar Lietuvu.
  • Prezidenti: Attiecību uzlabošanai ar Krieviju jāsagaida labā griba no tās puses.
  • Nausēda uzsvēra arī Baltkrievijas AES riskus.

Lietuvas prezidenta vizītes laikā abas puses pārrunājušas dažādus jautājums un paudušas apņēmību dažādos veidos stiprināt abu valstu attiecības.  

Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites pēctecis Gitans Nausēda otrdien bija ieradis savā pirmajā darba vizītē Latvijā. Tās laikā viņš tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”), nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī uzdāvināja grāmatu Tautas grāmatu plauktam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Levits pauž Latvijas vēlmi atrisināt jautājumu par jūras robežlīgumu ar LietuvuRihards Plūme

    Nausēda Rīgas pilī tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Viņš pēc abu prezidentu tikšanās pauda pārliecību, ka abu valstu attiecības varētu būt paraugs labām kaimiņattiecībām starp draudzīgām valstīm ar līdzīgu valodu un kultūru.

    „Lietuva latviešiem ir mūsu brāļu un māsu tauta. Šī biežā vizīšu apmaiņa starp Latviju un Lietuvu rāda, ka mums ir ļoti labas kaimiņattiecības. Daudzus jautājumus reģionālajā un Eiropas politikā mēs redzam kopīgi,” sacīja Levits.

    Arī Lietuvas prezidents pauda atzinīgus vārdus par abu valstu attiecībām un ierosināja Baltijas valstu prezidentiem tikties biežāk, lai risinātu dažādus jautājumus.

    „Baltijas valstu prezidenti satiekas reti, tādēļ domāju, ka būtu jāatgriežas pie formāta, kad prezidenti satiekas regulāri, jo jautājumi dienaskārtībā ir daudz un dažādi. Gan tādi, kas ir viegli risināmi, gan tādi, kur nepieciešamas vairākas diskusijas.

    Un mans priekšlikums būtu pievērst uzmanību arī vēl vienam lielam partnerim, proti, Polijai,” sacīja Nausēda.

    Latvijas Valsts prezidents skaidroja, ka abām valstīm ir kopīga sadarbība drošības jomā, kas tiks turpināta un stiprināta. Tāpat nepieciešams virzīties uz priekšu arī ar „Rail Baltica” projektu un kopēju enerģijas tīkla sinhronizāciju un gāzes tirgus izveidi.

    Latvijas Valsts prezidents arī atzina, ka no viņa un valdības puses ir labā griba, lai atrisinātu jautājumu par jūras robežlīgumu ar Lietuvu.

    “Šis jautājums ir ieildzis, un tas ir arī starptautisko tiesību jautājums. Bet es varu teikt, ka no Latvijas puses ir laba griba.

    Katrā ziņa, no Valsts prezidenta un valdības puses ir laba griba šo jautājumu vidējā laika posmā, vai varbūt pat ātrāk, atrisināt,” sacīja Levits.

    Latvija jau iepriekš tika aicināta sākt jūras robežlīguma ratifikācijas procesu. Iepriekš noslēgtais, bet Latvijas puses neratificētais līgums radījis domstarpības par piekrastes šelfa sadali.

    Lietuvas prezidents norādīja gan uz to, ka ratifikācijas process ir iestrēdzis, gan uz iespējām civilizētā veidā atrisināt jautājumu par jūras dzīļu resursu izmantošanu reģionā.

    Abi prezidenti arī bija vienisprātis par to, ka attiecību uzlabošanai ar Krieviju šobrīd nepieciešams sagaidīt labu gribu un rīcību no Austrumu kaimiņa puses, jo tikai tādā gadījumā varētu runāt par sankciju atcelšanu un politisko attiecību atkusni.

    Nausēda arī uzsvēra drošības riskus, ko reģionam var radīt Baltkrievijā jaunuzceltā Astravjecas atomelektrostacija, kura atrodas vien 20 kilometrus no Lietuvas robežas.

    “Konstatējām, ka Astravjecas atomelektrostacija jau ir uzcelta nepiemērotā vietā, nesaskaņojot ar starptautiskajām organizācijām.

    Netiek ievērotas rekomendācijas un ieteikumi no Eiropas Savienības. Pēc atomelektrostacijas darbības uzsākšanas mēs neiegādāsimies šo elektrību. Polijā mēs atradām līdzīgu pozīciju. Turpmākajās diskusijās šo viedokli skaņosim arī ar Baltijas valstīm. Negribam izdarīt nekādu spiedienu šajā jautājumā, tādēļ no turpmākiem komentāriem atturēšos,” sacīja Lietuvas prezidents.

    Levits savukārt norādīja, ka “arī, protams, Latvija ir ļoti ieinteresēta drošībā. Mēs darīsim visu, lai šie drošības pasākumi tiktu ievēroti. Tas ir absolūtais pamats vispār tālāk kaut ko domāt”.

    Lietuvas prezidents Gitans Nausēda amatā stājās 12. jūlijā, pārņemot pilnvaras no Daļas Grībauskaites, kura Lietuvas prezidenta amatu ieņēma iepriekšējos desmit gadus. Nausēda par pirmo darba vizītes mērķi izvēlējās Poliju, taču kā otro apmeklēja Latviju.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti