Levits par kandidēšanu prezidenta amatam: Ceru, ka šis kauss aizies man secen

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vērtējot savas izredzes kļūt par Valsts prezidentu kā minimālas, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis un jurists Egils Levits Latvijas Televīzijas raidījumam “Viens pret vienu” atzina, ka, pienākuma vadīts, nopietna piedāvājuma gadījumā viņš piekristu kļūt par Valsts prezidentu, taču klusībā cer, ka tas viņam aizies secen.

 "Man tas nav svarīgi, mana pašreizējā profesionālā pozīcija mani apmierina, tajā varu ietekmēt notikumus Latvijā un Eiropā. Ja pienākums sauktu, es atbildētu, taču klusībā ceru, ka šis kauss man aizies secen,” sacīja Levits. 

Levits arī atgādināja, ka Nacionālā apvienība (NA) šobrīd nav viņu izvirzījusi prezidenta amatam, bet gan piedāvājusi kā vienu no iespējamajiem kandidātiem. Tāpat arī citu koalīcijas partiju deputāti un līderi ir diskutējuši par iespējamo Levita kandidēšanu, par ko viņš jūtas pagodināts, taču ar ko bez vairākuma atbalsta nepietiek amata ieņemšanai.

Levits uzskata, ka savā līdzšinējā profesionālajā darbība ir devis zināmu pienesumu Latvijas attīstībā un, kļūstot par prezidenta amata kandidātu, nebūtu nedz vadāms kandidāts, nedz vadāms prezidents. 

"Domāju, ka mans priekšstats par to, kā jārīkojas Valsts prezidentam, - to var izlasīt manos rakstos un redzēt manā darbībā. Prezidents ir zināms līdzsvara un atsvara mehānisms starp dažādām varas institūcijām, tātad viņam pašam jābūt ar zināmu svaru - tur nevar būt raustāms un vadāms jampampiņš,” skaidroja Levits.

Vērtējot politisko partiju darbību, Levits klāstīja, ka nevienas partijas vīzija šobrīd neatbilst tam, kādai, viņaprāt, būtu jābūt Latvijas politikai, taču ārpolitikā viņu apmierina NA stingri rietumnieciskā orientācijā. Viņš kā Valsts prezidents kritizētu arī to, ka ne visi politiķi savā darbībā orientējas uz kopējo labumu, kas ir viens no Latvijas demokrātijas deficītiem.

“Valsts prezidents ir tīri intelektuāls amats - ja spēj pārliecināt, uzrādīt kļūdas un problēmas, tad amats iegūst kvalitāti un valsts funkcionē, ja tas tā nav, tad prezidentam trūkst reālu varas instrumentu,” apgalvoja Levits.

Levits lēsa, ka parlamentāras valsts iekārtā Saeimas vēlēts prezidents ir pilnībā pieņemama prakse, taču neliela korektūra varētu skart prezidenta pilnvaras, proti, Valsts prezidentam vajadzētu dot tiesības krīzes situācijā atlaist Saeimu, tādējādi viņš varētu pilntiesīgi pildīt arbitra funkcijas. Šobrīd šāda atļauja vispirms jālūdz sabiedrībai referendumā. 

Levits arī pauda, ka Eiropas mērogā Latvijas valsts interešu aizstāvība nav bijusi optimāla un tik efektīva, cik tā varētu būt. Jautājumi par enerģētisko neatkarību, kas šobrīd ir iekavēti, ir labs piemērs, ka ne vienmēr Latvijas intereses tiek optimāli pārstāvas plašākā kontekstā, pauda  Levits.

"Latvijas politiķiem trūkst argumentācijas spēju vidē, kas tiem ir pasveša, kaut gan domāju, ka Valdis Dombrovskis labi strādā, arī Andrim Piebalgam bija autoritāte komisāru vidū,” klāstīja Levits.

Kā vēl vienu Latvijas politiķu trūkumu Levits minēja politiskās gribas trūkumu konfrontācijai ar valsts pagātni, kas skar neatkarības atgūšanu un, piemēram, tā saukto “čekas maisu” atvēršanu. Levits tajā saredz jaunajai tiesiskajai sistēmai nepieciešamo prasmju trūkumu. 

“Demokrātiju ieviest ir daudz vienkāršāk nekā ieviest tiesisku valsti - vispirms ir jāizglīto jauna ierēdņu un juristu paaudze,” sacīja jurists.

Izklāstot savu valsts politikas virzības vīziju, Levits apgalvoja, ka ir jāmaina valsts politikas orientācija no bagātniekiem uz vidusslāni un trūcīgajiem cilvēkiem. Kā instrumentus, kas ļautu ieņemt šādu politisko virzienu, Levits nosauca progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu, kā arī aktīvāku valsts līdzdalību ekonomiskajā attīstībā.

“Latvijā valsts atbalsts ekonomikas ietekmēšanai ir minimāli izmantots, piemēram, kāpēc mums jāceļ dzīvokļi miljonāriem no trešām valstīm? Kādēļ valsts neatbalsta lētu dzīvokļu celtniecību, jo tāda veida politika, kāda tā ir tagad, veicina nekustamā īpašuma cenu celšanos, un vidusslānis to nevar atļauties,” klāstīja Levits, piebilstot, ka tas gan nav jautājums, kas jārisina prezidentam.

Tāpat valsts atbalsts, pēc Levita domām, nepieciešams reģionālajai politikai un informatīvās telpas pilnveidošanai.

Plaši apspriestā televīzijas kanālu krievu valodā izveide šobrīd varētu būt īslaicīgs un pozitīvs risinājums, taču, lai apvienotu kultūras telpu, valstij ir nepieciešama integrācijas programma, kas var notikt tikai uz vēsturiskās latviešu valodas bāzes, skaidroja Levits.

"Mūsu informatīvā telpa ir kvantitātīvi maza un kvalitatīvi vāja, salīdzinot ar vajadzībām,” sacīja Levits.

Līdz šim vēstīts, ka koalīcija gan sliecas noraidīt Egila Levita kandidatūru valsts prezidenta amatam.

Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.

Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti - Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai". 

Tāpat neoficiāli kļuvis zināms, ka “Vienotības” kandidāts varētu būtu Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Partijas valdes sēdē izskanējuši vēl četru iespējamo prezidenta amata pretendentu vārdi – Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Solvita Āboltiņa un Ojārs Kalniņš.

Savukārt koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sola savu Valsts prezidenta amata kandidātu atklāt vien 11.maijā, turklāt pieļauj iespēju sabiedrotos atrast ne tikai starp pozīcijā, bet arī opozīcijā esošajām partijām.

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti