Rīta Panorāma

Intervija ar Jāni Plato, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Intervija ar Egilu Levitu, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi

Levits: Negribu būt vienas partijas prezidenta amata kandidāts

Pagaidām vienīgais nopietni vērtētais Valsts prezidenta amata kandidāts, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits nevēlas būt vienas partijas kandidāts, un, ja koalīcija nevienotos par viņa virzīšanu prezidenta amatam, “lai meklē citu”.

Levits LTV raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka viņa lēmums par iespēju kandidēt uz prezidenta amatu būs atkarīgs no tā, vai visa koalīcija varēs vienoties par kopīgu kandidātu.

Līdz šim viņu kā iespējamo prezidentu nosauca Nacionālā apvienība.

Oficiāli Levitu gan neviens amatam nav uzrunājis. “Es runāju ar visiem, visi man kaut ko saka, bet tas nav oficiāli,” sacīja Levits.

Viņš arī atzina, ka “negribētu būt kādas partijas kandidāts”, bet piekristu būt koalīcijas kandidāts, kas stāv pāri partijām.

Ja koalīcija varēs vienoties, “ja tas ir iespējams - labi, ja nav iespējams – arī labi, lai meklē citu”, piebilda Levits.

Viņš arī norādīja, ka tas ir koalīcijas uzdevums meklēt prezidentu, “lai viņi savu uzdevumu veic, tad redzēsim, cik labu viņi to veic”.

Jautāts par prezidenta galvenajiem uzdevumiem, Levits uzsvēra trīs lietas. Pirmkārt - spēju pārstāvēt Latviju starptautiski, jo “samērā nelielai valstij tas ir būtiski”. 

Tāpat ir svarīga “rezerves funkcija” - ja valstī ir krīze, tad prezidents iznāk priekšā un mēģina palīdzēt to atrisināt, bet to viņš nedara normālās situācijās, pauda Levits.

Un, treškārt, prezidentam “jāskatās tālāk, nekā to dara politiķi un partijas”, prezidentam jāredz valsts kopumā, jāizdara secinājumi, jādod “ierosinājumi, rekomendācijas, kā valstij virzīties, jābūt vīzijai”, sacīja Levits.

KONTEKSTS:

Pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaras beigsies 7. jūlijā, un Saeimā jau ierasta prakse jauno Valsts prezidentu izvēlēties maija beigās – jūnija sākumā. Līdz ar to Valsts prezidenta un Eiroparlamenta vēlēšanas šogad notiks gandrīz vienlaicīgi. 

Šogad Valsts prezidenta vēlēšanās sagaidāmas vairākas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, ievēlēšana notiks atklāti. Otrkārt, šobrīd „Jaunās Vienotības” deputāti virza Saeimā jaunu likumprojektu, lai pagarinātu laika posmu starp prezidenta kandidātu izvirzīšanu un balsojumu par šiem kandidātiem Saeimas sēdē.

Iepriekš Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) skaidri nepauda atbalstu pašu iepriekš virzītā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pārvēlēšanai, bet premjers Māris Kučinskis (ZZS) pērnā gada rudenī dažas dienas pirms parlamenta vēlēšanām paziņoja, ka “mēs atbalstām”  Vējoni otrajam termiņam.

2 komentāri
Zane Līvmane
Vispār jau runā viņš ļoti pareizi!
Anonīms lietotājs 22483
Baidos, ka Levita ievēlēšana varētu būt solis tuvāk Latvijas višegradizācijai. par viņu jūsmo un viņu virza 2 partijas, kas diezgan atklāti jūsmo par Orbānu. Un, baidos, ka Levita piesauktā vīzija par valsts attīstību varētu būt tuvāka Viktora Orbāna vīzijai. Levits prezidenta amatā nozīmētu arī līdz 2027. gadam necerēt uz viendzimuma pāru tiesību atzīšanu (ja Saeima vienosies, viņš kā kvēls katolis neizsludinās). Un Levits varētu nozīmēt Latvijas pakāpenisku kļūšanu par prezidentālu republiku. Viņa tieksmi čakarēt Satversmi mēs jau zinām, jau līdz nelabumam esam atklausījušies Satversmei piepļekarētās Levita esejas piesaukšanu ik reizi, kad tiek runāts par cilvēktiesību jautājumiem (Stambulas konvencija, viendzimuma pāri utt.). Koalīcija, protams, ir absolūti nedabiska, kurā darbojas pretēju ideoloģisko uzskatu politiskie spēki, bet PARam un Vienotībai kā liberālajiem spēkiem nevajadzētu akli iet labējo pavadā un bez nopietnas sarunas ar Levitu nepievienoties viņa virzīšanai.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti