“Arī Latvijā mēs arvien vairāk izjūtam klimata pārmaiņu sekas. Esam valsts, kurai ir 500 kilometru gara piekrastes līnija, tādēļ viens no galvenajiem riskiem, kam pievēršam pastiprinātu uzmanību, ir krasta noārdīšanās. Tāpat ar satraucošu biežumu varam vērot Eiropā notiekošās dabas katastrofas,” teica Levits.
Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir pagājuši 6 gadi. Ir skaidrs, ka noteiktie uzd. netiek pildīti kā plānots. Laika tam nav daudz. Mums jādara viss iespējamais,lai nepieļautu temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 1,5°C. Tā ir #COP26 “minimālā programma”. https://t.co/GPjwgkSrHk
— Egils Levits (@valstsgriba) November 2, 2021
Valsts prezidents norāda, ka Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, tomēr ir apņēmības pilna pildīt Eiropas Savienības un ANO ietvaros noteiktos uzdevumus saistībā ar piesārņojuma samazināšanu.
Latvijai vēl ir daudz darāmā
“Valstu valdībām, starptautiskajām organizācijām, valsts un privātā sektora pārstāvjiem, kā arī visiem iedzīvotājiem ir kopīgi jārisina šie jautājumi. Ikviena cilvēka ieguldījumam ir nozīme,” uzsver Levits.
Pēc viņa domām, pasaules valstu līderu pienākums ir pārliecināt savu valstu iedzīvotājus, ka dabai nekaitīgāka saimniekošana ļaus sasniegt augstāku labklājības un drošības pakāpi.
“Bieži vien atbalsts klimata programmām paliek gan tikai vārdos. Arī Latvijā – mazāk, bet tomēr – tas ir novērojams. Mums labpatīk domāt par sevi kā tautu, kas ir “zaļa”. Tiesa, lielu daļu savas elektroenerģijas iegūstam no atjaunojamajiem energoresursiem. Gandrīz pusi valsts teritorijas klāj meži. Siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomi uz vienu iedzīvotāju ir sarukuši gandrīz par trešdaļu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Neskatoties uz to, mēs redzam, ka centieni aktīvi mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem sastopas ar jūtamu pretestību. Tādās jomās kā enerģētika, satiksme un lauksaimniecība vēl ir atliku likām darāmā,” atzīst Levits.
Jauniešiem ir tiesības prasīt aktīvāku rīcību
Valsts prezidents norāda, ka ir jākoncentrējas ne tikai uz klimata pārmaiņu bremzēšanu, bet arī pielāgošanos tām.
“Pielāgošanās nes līdzi arī sociālās izmaiņas. Dažiem tas var būt sāpīgi īsā un vidējā termiņā, tādēļ ir nepieciešams kliedēt jebkādas šaubas un skepsi par klimata pārmaiņu mazināšanas aspektiem.”
Levits uzsver, ka pasaules līderu pienākums ir spert būtiskus soļus, lai apturētu nelabvēlīgās klimata pārmaiņas.
“Uz to mūs skaļi un skaidri aicina daudzi, it īpaši jaunieši. Viņi uztver klimata pārmaiņas kā tiešu draudu savai pastāvēšanai, un viņiem ir tiesības prasīt no mums daudz aktīvāku rīcību. Es kā Latvijas Valsts prezidents esmu gatavs darīt visu, kas būs manos spēkos.”
KONTEKSTS:
Vadošie zinātnieki klimata jomā brīdina, ka pasaulei atlicis ļoti maz laika, lai novērstu globālu vides katastrofu. Tomēr daudzas valstis joprojām nav gatavas spert nopietnus soļus CO2 izmešu samazināšanā.
Pasaulei kļūstot siltākai, arvien biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, spēcīgs lietus, plūdi. Tam ir milzīga ietekme gan uz cilvēku, gan dzīvnieku un augu pasauli.
Zinātnieki brīdina, ka, ja vien netiks samazinātas oglekļa emisijas un novērsta temperatūras paaugstināšanās, cilvēki piedzīvos vēl skaudrākas sekas, kā redzējām, piemēram, šovasar plūdos Vācijā vai nekontrolējamos mežu ugunsgrēkos lielā daļā pasaules.
Lai censtos vienoties par rīcību klimata pārmaiņu novēršanai, pasaules valstu līderi pulcējas ANO Klimata konferencē Glāzgovā. Konferences pirmā diena tika aizvadīta ar runām, kurās skanēja skarbi brīdinājumi par nepieciešamību steidzami rīkoties.
