Valsts prezidents Latvijas Radio pauda viedokli, ka par Saeimas dienaskārtībā esošajiem jautājumiem, kā uzveikt pandēmiju, nepieciešama lielāka politiķu vienprātība, lai varētu virzīties uz priekšu. Ja politiķiem neizdosies par ko vienoties, cīņu ar Covid-19 zaudēsim.
“Man ir radies iespaids, ka Saeimā ir radusies zināma neskaidrība, kā rīkoties tālāk Covid-19 apkarošanas un vakcinācijas politikas sakarā. Tāpēc vēlos tiešā dialogā ar Saeimas frakcijām izdiskutēt un vienoties par konkrētiem tālākiem soļiem.
Man ir skaidri principi, kādai šai pandēmijas ierobežošanas un vakcinācijas tālākai politikai ir jābūt,
bet vispirms mēģināsim vienoties ar frakcijām, lai izietu no strupceļa,” sacīja Levits.
Opozīcijā esošās partijas „Saskaņa” priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata, ka prezidenta uzaicinājums uz sarunu ir pamatots. „Saskaņa” tikšanos ar prezidentu gaida ar optimismu un cerību, ka izdosies vienoties par brīvprātīgu vakcināciju, jo sabiedrības neapmierinātība, pēc Agešina domām, ir sasniegusi kritisku punktu.
“Es domāju, ka pirms nedēļas Saeimas prezidijs, frakciju padome pieņēma saprātīgu laimes formulu un risinājumu – vai nu pote, vai tests cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar vakcinēties. Izņēmuma gadījumos paredzēt testa iespēju. (..) Un man bija milzīgs pārsteigums, ka pēc pāris dienām Saeimas komisija lemj par ko citu, pēc būtības par piespiedu vakcināciju, līdz ar to man rodas iespaids, ka vairākas frakcijas Saeimā un atsevišķi spēlētāji strādā atrautībā no saviem frakcijas vadītājiem, atrautībā no reālās dzīves un Saeimas prezidija un priekšsēdētājas. Tas tik tiešām ir strupceļš, ja katrs Saeimā domā par sevi. Tā tas nedrīkstētu būt,” sacīja “Saskaņas” politiķis.
Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka sabiedrības sašķeltība ir jau pārāk liela. Situācijā, kad politiskā vara nestrādā veiksmīgi, prezidenta iejaukšanos viņš vērtē kā normālu un pamatotu.
Taču par turpmāko notikumu gaitu sociologs ir pesimistisks: „Es to redzu kā normālu, saprotamu procesu, un es pat teiktu, ka līdz šim prezidents, man šķiet, ir bijis pat pārāk kusls jautājumos, kur valdībā ir gājis kā pa celmiem. (..) Būtu ļoti labi, protams, ja sabiedrība un politiķi varētu vienoties par kādu vienu konkrētu virzienu, bet man intuitīvi šķiet, ka tas diezin vai esošajā situācijā vairs ir iespējams. Lietas ir aizgājušas pārāk tālu. Mēs redzam, ka sabiedrība ir ļoti sašķelta. Attiecīgi, ja pieņemam, ka politiķi vairāk vai mazāk reflektē to, kas ir sabiedrībā, nevis dzīvo pilnīgā atrautībā, neizbēgami šai sabiedrības sašķeltībai ir jāizpaužas arī politiķu sašķeltībā.
Tā ka man ir grūti iedomāties, ka te prezidents un politiskā elite var panākt pilnīgu vienotību.
(..) Manā skatījumā – nekas labs mūs ne tuvākā, ne vidējā, ne tālākā termiņā nākotnē negaida."
Patlaban Latvijā pret Covid-19 vismaz vienu poti saņēmusi vairāk nekā puse jeb nepilni 52% iedzīvotāju, kas ir vecāki par 12 gadiem. Tikmēr valdībā turpinās diskusijas par to, vai atsevišķu profesiju darbiniekiem vakcināciju noteikt par obligātu.
