“Šobrīd pret Eiropas Savienības ārējo robežu ir vērsts hibrīdkarš. Šī nav bēgļu krīze. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem bēgļi var lūgt patvērumu, ierodoties pirmajā drošajā valstī, no savas valsts – pirmajā drošajā valstī, un tā šajā gadījumā ir Baltkrievijā, kur viņus nevajā, bet tieši otrādi – izsniedz tūristu vīzas,” norādīja Levits.
Šāda migrantu plūsma ir stresa tests Valsts robežsardzei, kas pārbaudījumu līdz šim esot izturējusi godam. Pašlaik steidzami nepieciešams ātri izbūvēt robežu ar Baltkrieviju. “Bet vai tiešām bija jāpienāk šai krīzei, lai mēs ieraudzītu, cik neaizsargāta tā ir?” vaicāja Levits.
Viņš mudināja iekšējās drošības nostiprināšanu noteikt kā daudzgadu prioritāti, tai skaitā lemjot par budžetu jau šogad. Vienlaikus viņš sacīja, ka valsts ārējā drošība tiek stiprināta jau ilgāku laiku, bet tagad jānostiprina valsts iekšējā drošība.
“Robežsargi sargā Latvijas robežu, bet, vai tas ir pareizi, ja viņiem no savām mājām jānokļūst uz robežas dienesta vietu, teiksim, 30 kilometru attālumā, un benzīns viņiem jāpērk par to pašiem? Ugunsdzēsējiem ir jāspēj operatīvi rīkoties drošā un mūsdienīgā ekipējumā, taču uz izsaukumiem viņi brauc ar padomju okupācijas laikā ražotām mašīnām,” pauda Levits.
Tāpat esot jāieliek stūrakmeņi valsts kiberdrošības sistēmai, tās pārvaldībai, jāiegulda atbilstoši finanšu un cilvēku resursi.
Prezidents uzskata, ka iekšlietu sistēmā ir nepieciešams savlaicīgi veidot attiecīgi sagatavotu un izglītotu kiberpolicijas vienību.
“Ir pēdējais laiks to darīt, jo mēs esam tieši hibrīdkara fokusā un mūsu sagatavotība nav pietiekoša – tālu no pietiekošā,” viņš pamatoja.
Viņaprāt, nepieciešams arī moderns izmeklētāju un operatīvo darbinieku mācību centrs. Prezidents cer, ka šī gada budžetā jau tam tiks atvēlēti attiecīgi līdzekļi.
Tāpat pakāpeniski jāizlīdzina lielās atalgojuma atšķirības starp iekšlietu jomu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
