Viņa vārds ir piesaukts saistībā ar nākamā Latvijas prezidenta vēlēšanām. Pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beidzas vasarā, taču viņam ir tiesības kandidēt uz otru termiņu. Bērziņš pagaidām nav oficiāli pavēstījis, vai būtu gatavs ieņemt valsts augstāko amatu uz nākamo četrgadi.
Tieši šo argumentu - Bērziņa atbildes neesamību - Levits minēja, kādēļ viņš patlaban kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu neizskata. "Man šis jautājums patlaban nav aktuāls. Aktuāls šis jautājums ir politiskajām partijām, kam jādomā par savu pozīciju attiecībā uz Valsts prezidenta amatu. (..) Es domāju, ka pareizā pozīcija būtu zināt, vai pašreizējais prezidents domā kandidēt, uz ko viņam ir pilnas tiesības," klāstīja Levits.
Viņš arī piebilda, ka neviens viņam šo amatu nav oficiāli piedāvājis. Pats par kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu neesot domājis.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai Valsts prezidentu amatā ir jāvievēl atklātās vai aizklātās vēlēšanās, Levits pauda pārliecību, ka Valsts prezidents ir politisks amats, tāpēc, lai būtu zināms, uz kuriem politiskajiem spēkiem viņš var balstīties, vēlēšanām ir jābūt atklātām.
Jau skeptiskāks viņš ir par ideju Valsts prezidentu vēlēt tautai. Līdz šim notikušās vēlēšanas ir pierādījušas, ka labus panākumus var gūt partijas vai cilvēki, kam ir liela nauda, ko izmantot vēlēšanās. Līdz ar to sabiedrība nav nobriedusi un politiskā kultūra nav tik augsta, lai prezidentu vēlētu tauta.
Andra Bērziņa prezidenta pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, taču nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā.
