Viņš uzsvēra, ka Latvijas politiķi pārāk daudz domā par taktiku un pārāk maz domā par politikas kvalitāti.
Piemēram, partijas ir institūcijas, kas ir tendētas uz varas saglabāšanu. Taču tām vairāk būtu jānodarbojas ar ideju ģenerēšanu. Piemēram, partijai Latvijā var nebūt savas nostājas transporta vai vides jautājumos un var pat nebūt cilvēks, kurš jūtas atbildīgs par šiem jautājumiem.
Partijas, pēc Levita ieskatiem, Latvijā vispār ir vājas organizācijas. Par to liecina gan iekšējās demokrātijas trūkums, gan atkarība no sponsoriem, kas vispār vairāk ir raksturīga Austrumiem, nekā Rietumiem.
Attiecībā uz nesen notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām – viņš norāda, ka nav tāda plāna turpmāk kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās un nav arī nodoma atgriezties Latvijas politikā.
Levits bija viens no kandidātiem Valsts prezidenta amatam. Cīņā par Latvijas prezidenta posteni Nacionālās apvienības izvirzītais kandidāts guva lielāku Saeimas deputātu atbalstu nekā Latvijas Reģionu apvienības izvirzītais kandidāts Mārtiņš Bondars un partijas „Saskaņa” kandidāts Sergejs Dolgopolovs. Taču zaudēja ZZS kandidātam un aizsardzības ministram Raimondam Vējonim.
