Uzrunājot klātesošos, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šajā telpā pirms 31 gada tika veidota gan politikas, gan tiesību vēsture. Levita ieskatā Islande pierādīja, ka salīdzinoši mazas valstis var mainīt vēsturi.
"Ar Islandi mums ir īpašas attiecības, tāpēc ka Islande bija pirmā valsts, kas atzina mūsu neatkarības atjaunošanu. Tūlīt pēc augusta puča un tūlīt pēc tam, kad 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par pilnīgu neatkarību.
Tas bija, kā islandieši paši saka, kā ledlauzis, kas lauza ledu.
Tūlīt pēc Islandes sekoja daudzas pasaules valstis, faktiski visas pasaules valstis, beigās arī Padomju Savienība. Un tas nodrošināja to, ka Latvija, Lietuva un Igaunija atgriezās starptautiskajā apritē un kļuva par starptautiskās sabiedrības pilntiesīgām loceklēm," sacīja Latvijas Valsts prezidents.
Viņš arī norādīja, ka Islande, atzīstot Baltijas valstu neatkarību, radīja ļoti svarīgu precedentu starptautiskajās tiesībās – atkārtotu pasaules miera kārtības atzīšanu, jo Baltijas valstu okupācija bija tās pārkāpums.
