Levits uzrunā norādīja uz deputātu atbildību par valsts ilgtspēju, pieņemot tālredzīgus lēmumus.
Viņš norādīja gan uz likumiem, kas vēl jāpieņem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, tostarp paša virzīto par kultūrvēsturiskajiem novadiem.
"Tieši šie – pavadošie likumi – noteiks, vai administratīvi teritoriālā reforma kopumā būs vai nebūs sekmīga," sacīja Levits. Viņš aicināja apzināties arī mūsu paaudzes atbildību, lai nākamā paaudze varētu dzīvot tādā kultūrvēsturiskā vidē, kāda ir pašlaik.
Prezidents uzrunā akcentēja to, ka esošais ministriju sadalījums vairs nepārklāj visas svarīgās jomas, piemēram, demogrāfiju un informācijas telpas kvalitāti, drošību. Īpaši prezidents izcēla demogrāfiju, norādot, ka nav politiski atbildīgas vadības, kam tā būtu pirmajā vietā. Kā piemēru viņš minēja Igauniju, kurā nozarei ir savs ministrs.
“Arī mums jāatrod piemērots institucionāls risinājums,” norādīja Levits.
Pēc viņa teiktā, arī sociālo mediju jomā nekāda politika nav saskatāma. Bet šī joma ir nozīmīga, jo no tā atkarīgs, cik racionāli vai tumsonīgi domā sabiedrība.
Prezidents aicināja līdz gada beigām pieņemt Sabiedrisko mediju likumu. Pēc Levita teiktā, sabiedrisko mediju uzdevums ir pasaulē, kur sabiedrība dzīvo dažādos informācijas burbuļos, nodrošināt, ka burbuļi pārklājas, tiek integrēti.
Valsts prezidents Egils Levits, sakot uzrunu Saeimas 2020. gada rudens sesijas atklāšanā, akcentēja: “Mēs nevaram teikt – nākotne pienāks un tad jau redzēsim, kas darāms. Ar šodienas gribu un tālredzīgiem lēmumiem mums jāveido Latvijas sabiedrībai iespējami labvēlīgāka nākotne.” pic.twitter.com/Dy78JQfq0K
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) September 3, 2020
Levits pieskārās arī mūsdienīgai e-pārvaldībai, kā arī digitālajai attīstībai. Tai, pēc viņa teiktā, nevajadzētu kļūt par ieroci, ko pavēršam pret sevi, bet tai jākalpo par līdzekli dzīves uzlabošanai. Levits aicināja paturēt prātā riskus, ko var paredzēt digitālā attīstība.
Prezidents arī vērsās pie likumdevējiem, piedāvājot izveidot Valsts padomi, kas pirms likumu pieņemšanas tos izvērtētu. Tiktu izskatīts, vai likumi atbilsts Latvijas stratēģiskajiem mērķiem un Satversmei. Tādējādi likumi kļūtu kvalitatīvāki.
"Likumdevējs vienmēr ir, un tam ir jābūt politiskam. Likums parasti ir politisks kompromiss, un tas demokrātijā ir normāli. Taču, atrodot politisko kompromisu likuma izskatā, tas ne vienmēr atbildīs Satversmes vērtību un Latvijas valsts ilgtspējas, tātad kopējā labuma kritērijiem," savu ideju pamatoja prezidents, piebilstot, ka gala vārds, protams, joprojām būtu Saeimai.
Levits uzsvēra arī nepieciešamību Latvijai būt redzamai ārpolitikā, atbalstot baltkrievu tautas pretošanos, aktualizējot jautājumu par krīžu risināšanu Eiropas Savienībā, kā arī definējot savu īpašo uzdevumu, lai 2025. gadā kļūtu par ANO Drošības padomes locekli.
Prezidents uzsvēra, ka mūsu valsts jau ir pietiekoši attīstīta un sabiedrība pietiekoši nobriedusi, lai mēs varētu dot savu pienesumu lielāka mēroga problēmu risināšanā pasaulē.
