'"Mēs visi virzāmies uz digitālu sabiedrību, un arī konstitucionālajām tiesībām ir jābūt gatavām šai jaunajai attīstībai. Tas ir nepieciešams, ne tikai lai nodrošinātu cilvēka tiesības digitālajā vidē, bet tas ir nepieciešams, arī lai pretdarbotos visās pasaules demokrātijās vērojamām demokrātijas krīzes pazīmēm, cilvēka autonomijas, brīvās gribas apdraudējumam, kas saistīts ar to, ka mūsu sociālās attiecības arvien vairāk vada un virza digitālās tehnoloģijas un tie, kuriem ir vara pār šīm tehnoloģijām," atzīmēja Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka laika gaitā rodas jauni jautājumi, kuru risināšanai vairs nepietiek ar Satversmes tiesas judikatūru, bet uz kuriem ir jārod atbilde pašam konstitucionālajam likumdevējam.
"Tas it sevišķi attiecas, no vienas puses, uz institucionāliem jautājumiem un, no otras puses, uz vērtību jautājumiem," atzīmēja Levits.
Tādēļ laika gaitā atbilstoši laikmeta prasībām Satversme jau ir tikusi papildināta. Svarīgākie papildinājumi, pēc Levita sacītā, bija 1998. gadā pieņemtā pamattiesību nodaļa, kas satur modernu, tiesiskai valstij atbilstošu pamattiesību katalogu, un 2014. gadā pieņemtais jaunais Satversmes ievads, kurā formulēti Latvijas valsts pamati – tās pastāvēšanas jēga un mērķi, tās vieta Eiropā.
Valsts prezidents norādīja, ka tāpat jau ir diezgan ilgi runāts par Valsts padomi kā Saeimas un valdības augsta ranga padomdevēja institūciju. Šādas Valsts padomes pastāv daudzās valstīs, un Latvijas likumdevēja darba kvalitāti tas varētu nopietni uzlabot, uzskata Levits, paužot viedokli, ka šajā jautājumā diskusija būtu jāturpina.
Levits pasākumā arī atzīmēja, ka pirms 100 gadiem pieņemtā Satversme ir ne tikai piemērota mūsu šodienas sabiedrībai, bet tā vēl ilgi kalpos arī nākamajām paaudzēm.
"Piemēram, Eiropā un visā pasaulē pašlaik daudz tiek diskutēts par klimata pārmaiņām, vides saglabāšanu un zaļo kursu.
Vēršu uzmanību, ka tas viss mūsu Satversmē jau ir ietverts – gan ilgtspēja un atbildība pret nākamajam paaudzēm, gan katra cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā, ekoloģiskā vidē," skaidroja Valsts prezidents.
Tāpat Satversmē iekļauta fiskālās disciplīnas klauzula. Proti, Satversmes 66. panta otrajā daļā teikts: nevar bezatbildīgi tērēt valsts budžeta naudu; tērēt var tikai tad, kad var norādīt, no kurienes šī nauda reāli tiks ņemta.
Latvijas Satversme ir viena no vecākajām joprojām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā un pasaulē.
