"Labklājību nevar iegūt ar gribēšanu. Mēs gribējām iegūt neatkarību. Komplicēts ir jautājums par tiesisku valsti. Tas nozīmē zināmas prasmes. Tas jāapgūst vismaz vienai daļai cilvēku, kas piedalās valsts dzīves īstenošanā. Labkājība ir rezultāts no samērā ilgstoša darba," teica prezidents.
Viņš uzsvēra - ja salīdzina ar to starta punktu, kas bija 90 gadu sākumā, Latvijai iet krietni labāk. Arī no vēstures var redzēt, ka citām valstīm labklājības sasniegšana prasa dažus gadu desmitus. Īrija 70 gads bija nabadzīga un tikai divtūkstošo gadu sākumā sasniedza vidējo Eiropas Savienības līmeni, skaidroja prezidents.
Levits atzina, ka kopumā Latvijai ir prasmīga ekonomiskā politika, tomēr nevienlīdzība valstī ir pārmērīgi augsta. "Gribu uzsvērt sociālās politikas nozīmi. Es esmu kritisks pret neoliberālisma politiku, domāju, ka zināmas korekcijas notiek un arī turpināsies," sacīja Valsts prezidents.
KONTEKSTS:
1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
