"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
“Situācija ir saasinājusies. Faktiski pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara vairāk vai mazāk aizplīvurotā veidā tiek izvirzīta prasība atkal Eiropā ieviest ietekmes sfēras. Mēs zinām, kā tas beidzas 1939. gadā,” sacīja Levits.
Un tas ne tikai no Latvijas, bet visu Eiropas valstu viedokļa nav pieļaujami un akceptējami, uzsvēra Levits, norādot, ka tas būtu pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un mūsu pašnoteikšanās tiesībām.
“Tā ka šādas prasības Rietumi nevar akceptēt,” piebilda prezidents.
Vienlaikus viņš norādīja uz nepieciešamību uzturēt dialogu ar Krieviju. Tiesa, Krievijas pozīcija šajā gadījumā neesot tāda, kur varētu būt kompromiss. “Man jāsaka, ka Amerikas un NATO nostāja ir skaidra. Mēs šos noteikumus nepieņemam. Bet, iespējams, kādā punktā var atrast sadarbības iespēju uz vienlīdzīgas bāzes,” sacīja prezidents.
Viņš paļaujas uz ASV prezidenta Džo Baidena solījumu iesaistīties dialogā. “Esmu paļāvīgs, ka tā tas arī būs un ietekmes sfēru Eiropā [Krievijai] nebūs,” piebilda Levits.
KONTEKSTS:
Krievija decembra vidū pavēstīja, ka no Rietumiem sagaida juridiskas drošības garantijas, tostarp NATO solījumu neturpināt paplašināšanos, neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, kā arī atteikšanos no iesaistīšanās jebkādā karadarbībā Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.
