Panorāma

ASV sasauc ANO Drošības padomes sēdi

Panorāma

Panorāma

E. Levits: Atbildes Krievijai atbilst Latvijas interesēm

Levits: Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām

Valsts prezidents Egils Levits piektdien pēc tikšanās ar Saeimas un valdības pārstāvjiem uzsvēra, ka ASV un NATO sniegtās atbildes uz Krievijas pieprasītajām "drošības garantijām" pilnībā atbilst Latvijas interesēm. Prezidents uzsvēra, ka Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām.

Levits piektdien Rīgas pilī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība), Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"), ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība"), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu (Nacionālā apvienība) un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu, lai pārrunātu aktuālos ārpolitikas un drošības jautājumus.

Pēc tikšanās Valsts prezidents pavēstīja: "Šodien ar ārpolitikas un drošības politikas atbildīgajām amatpersonām pārrunājām jautājumu par drošības situāciju saistībā ar Krievijas agresīvo izturēšanos attiecībā pret Ukrainu un prasībām pret NATO dalībvalstīm. Es uzsveru, ka atbildība par to, kāda situācija ir izveidojusies, gulstas uz Krieviju."

Levits norāda, ka ar Saeimas un valdības pārstāvjiem pārrunājis NATO un ASV atbildes Krievijai.

"Konstatējām, ka šīs atbildes pilnībā atbilst NATO pamatprincipiem un mūsu interesēm," secina Levits.

Krievija decembra vidū izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apmierināt tās prasības par rakstiskām “drošības garantijām”. Krievijas prasību vidū ir pārtraukt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī atteikties no NATO militārās infrastruktūras attīstīšanas pie Krievijas robežām. Rietumvalstu līderi uzsvēruši, ka negrasās piekāpties Maskavas ultimātam.

"NATO atbildes sagatavošanā aktīvi piedalījās arī Latvija. Atbildē tiek ievēroti visi pamatprincipi, it sevišķi “atvērto durvju” politika attiecībā uz tām valstīm, kas vēlas pievienoties NATO, un kolektīvā aizsardzība. Tāpat ir piedāvāts dialogs par bruņojuma kontroli, tiešs NATO–Krievijas dialogs un nejaušas sadursmes risku mazināšanas aktivitātes," vēsta Levits.

"Attiecībā uz ASV atbildi tā tika sagatavota ciešās konsultācijās ar NATO partneriem. Arī es sarunās ar ASV prezidentu Džo Baidenu “Bukarestes devītnieka” jeb B9 prezidentu formātā izteicu savus priekšlikumus. Man jāsaka, ka ASV vienmēr skaidri informē savus partnerus par sarunām. Arī Latvija uzsver to, ka ASV atbilde pilnībā atbilst NATO un Latvijas interesēm."

Levits secina, ka NATO un ASV atbildes Krievijai ir stingras un skaidras.

"Tas nozīmē, ka vienlaikus mēs neatbalstām Krievijas prasības, kas vispār nav diskutējamas. Mēs iestājamies par dialogu starp NATO un ASV no vienas puses un Krieviju no otras puses, balstoties NATO pamatprincipos.

Mēs nevaram šo dialogu uzturēt, ja kādā no pusēm būs ultimāti. Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām."

Sanāksmes laikā apspriesta arī Latvijas palīdzība Ukrainai, tostarp militārā palīdzība.

"Latvija ir pilnībā solidāra ar Ukrainu. Latvija turpinās strādāt ar mūsu sabiedrotajiem, lai stiprinātu drošību Latvijā, mūsu reģionā, Eiropā un visā NATO teritorijā. Mēs dodam savu pienesumu NATO kopējai solidaritātei, un NATO ir solidāra ar mums," teica Levits.

Tikmēr Aizsardzības ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd vēl top lēmumi par ASV raķešu sistēmu “Stinger” un Latvijā ražotā individuālā ekipējuma piegādi Ukrainai. Kamēr turpinās formalitāšu kārtošana un valdībā lēmums nav pieņemts, ministrija neatklāj, kādā apjomā palīdzība plānota.

“Mums jāinformē, kam mēs dodam, un ražotājvalsts tad atļauj nodot šo ekipējumu. Jāatzīst, ka ASV ir izsniegušas šo atļauju, bet mēs neesam saņēmuši vēl gala lietotāja apliecinājumu no Ukrainas. Tiklīdz tas būs saņemts, tad mēs varēsim virzīties tālāk,” sacīja Garisons.

Plānots, ka pavasarī uz Ukrainu dosies aptuveni 10 Latvijas karavīri, lai apmācītu ukraiņu instruktorus. Mācības vadīs Kanāda, kas vada NATO kaujas grupu Latvijā. Aizsardzības ministrijas pārstāvis Garisons norādīja, ka apmācībām ar esošo saspīlējumu tieša sakara neesot un tās plānotas jau vairāk nekā pirms gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt