Valsts prezidents uzskata, ka karš Ukrainā radījis Latvijai “augstāku jūtīgumu” pret Krievijas klātbūtni Latvijā. Piemēram, tagad mēs daudz sāpīgāk uztveram Krievijas pieminekļus, piebilda prezidents. 

Levits norādīja, ka kopš kara sākuma Ukrainā Latvijas sabiedrībā ir novērojamas gan pozitīvas, gan negatīvas lietas. 

Prezidenta ieskatā pozitīvais efekts esot tas, ka lielākā daļa sabiedrības kļuvusi apzinīgāka pret savu valsti un brīvības cenu. “Ikdienā nedomā īpaši par apdraudējumu, bet tagad to redz. Tas liek cilvēkiem padomāt. (..) Karš ir parādījis to, ka mēs, latvieši, esam par drošu savu valsti,” atzina Levits. 

“Negatīvais efekts ir tas, ka viena neliela daļa - mēs labāk redzam šo krievu sabiedrības vienu daļu, kura nav lojāli mūsu valstij. Un mūsu uzdevums ir tikt ar to galā, respektīvi, to izolēt,” pauda Levits.  

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.