Dienas ziņas

Azartspēļu zāles un pašvaldības

Dienas ziņas

Dienas ziņas

E. Levits: Jāstiprina latviešu valoda

Levits: Jāstiprina latviešu valodas pozīcijas

Pēc nedēļas pirmo reizi tiks atzīmēta Valsts valodas diena. To gaidot, Rīgas pilī notika konference, kurā uzsvērta latviešu valodas nozīme Latvijas valstiskuma identitātē. Tāpat diskutēts par jaunajiem izaicinājumiem, kuri valodai jāpārvar, tostarp anglicismu izmantošana ikdienā.

15. oktobris šogad un turpmāk būs Valsts valodas diena. Iniciators ir Valsts prezidents Egils Levits.

To gaidot, piektdien, 8. oktobrī, notika konference “Valsts valoda – tas ir darbības vārds. Valsts valoda 21. gadsimta Latvijai”. Prezidents sacīja, ka konferences un Valsts valodas dienas mērķis ir skaidrot, cik stipras ir latviešu valodas pozīcijas, kā tā attīstās, kas attīstībai palīdz un kas aizkavē.

Prezidents savā runā vairākkārt atsaucās uz Latvijas Satversmē rakstīto par latviešu valodu. Piemēram: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”

“Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir loģiska Latvijas valsts kā nacionālas valsts konsekvence. Tā bija tieši latviešu valoda, kas noteica Latvijas valsts ģeogrāfiskās kontūras. Un līdz ar to, arī pašu valstu [robežas],” norādīja Levits.

Prezidents runā aktualizēja arī vairākus problēmjautājumus. Tostarp atsevišķu darba devēju prasību pēc krievu valodas zināšanām. “Cilvēki, kas grib atrast darbu, diez vai sūdzēsies un ies uz tiesu par to. Šī problēma ir jāatrisina valstij, un valsts nedrīkst būt gļēva,” sacīja Levits.

Būtiski esot arī iespējami mazināt citu valodu ietekmi. “Mēs redzam, ka jauniešu sarunu vidē latviešu un angļu valodas tiek putrotas nebaudāmā jūklī. Tas, protams, atstāj degradējošu iespaidu uz latviešu valodas struktūru. Liela atbildība ir ģimenei un skolai. Un varbūt mums jādomā par mērķtiecīgām kampaņām. Piemēram, latviski runāt ir stilīgi, nevis “cool”,” pauda prezidents.

Valoda attīstās dzejā, prozā, tulkojumos un periodikā, noslēgumā sacīja prezidents. Viņš atzinīgi vērtēja ieceri 2022. gadā samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) grāmatām.

Īpaši arī esot jāsargā valodas dialekti, kas atšķir, piemēram, sēli no kurzemnieka. “Valsts valodas daudzkrāsainību bagātina latgaliešu valoda. Šai daudzveidības veicināšanai jābūt svarīgai valsts politikas sastāvdaļai,” sacīja Levits.

Prezidents aicināja katrā Latvijas skolā 15. oktobrī ieviest savas valodas izzināšanas un svinēšanas tradīcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt