Dienas ziņas

Mācībās novērš naftas noplūdi un ugunsgrēku

Dienas ziņas

Kremlis: ES iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās

Likumprojektā precizēs vēsturiskās zemes

Levits iesniedz Saeimā likumprojektu latviešu vēsturisko zemju izpētei un saglabāšanai

Valsts prezidents Egils Levits parakstījis un nosūtījis Saeimai savu pirmo sagatavoto likumprojektu – Latviešu vēsturisko zemju likumu. Tā mērķis ir uzturēt un stiprināt dažādas lokālās kultūras vērtības vēsturiskajās zemēs un prasīt arī praktisku atbalstu to izpētei. 

ĪSUMĀ:

  • Levits nosūtījis Saeimai Latviešu vēsturisko zemju likumu.
  • Likumprojekts ne tikai stiprinās pašapziņu, bet arī paredzēs praktisku atbalstu izpētei.
  • Konkrēta papildu finansējuma apjoms būs atkarīgs no iespējām.
  • Par atbalstu kultūrvēsturisko kopienu attīstības pasākumiem regulāri būs jāatskaitās.
  • Kultūras ministrija izstrādās Vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu.
  • Par vēsturisko zemju karti un robežām Saeimā, visticamāk, vēl gaidāmas diskusijas.
  • Pozīcijas pārstāvji prezidenta likumprojektu Saeimā vērtē atzinīgi.
  • Opozīcija skeptiski spriež, ka prezidents mēģina nomierināt pašvaldības pēc reformas.

Levits uzmanību kultūrvēsturisko zemju jautājumam pievērsa administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta izstrādes laikā. Reformas tapšanas laikā neesot pietiekami ņemta vērā valsts iedzīvotāju kultūrvēsturiskā identitāte un piederības sajūta. Tāpēc atsevišķā likumā nostiprinot latviešu vēsturiskās zemes Zemgali, Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Sēliju, ar apzinātu valsts politiku papildus uzmanība veltāma arī mazajām kultūrtelpām kā lībiešu krastam, suiti, Rucava un citām, kas vēl nav reģistrētas kā unikālas kultūrtelpas.

Levits iesniedz Saeimā likumprojektu Latviešu vēsturisko zemju izpētei un saglabāšanaiJānis Kincis

"Latvietība nav plakana un standartizēta, kā mums to mēģināja iestāstīt un kādu politiku veidot okupācijas periodā, lai samazinātu latviešu identitātes spēku un vēsturisko dziļumu. Tagad, 30 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, paaudze, kas ir izaugusi neatkarīgajā Latvijā, sāk arvien vairāk atklāt mūsu vēsturisko dziļumu, kāds tas ir arī citās Eiropas valstīs, kur nav bijusi šāda veida sakņu "nogriešanas" vai "izsīkšanas" politika, kā mums tas bija okupācijas laikā," žurnālistiem ceturtdien sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka likumprojekta mērķis ir tāds, ka nevis valsts neitrāli noraugās, bet aktīvi atbalsta iniciatīvu, kas nāk no cilvēkiem pašiem. "Likumprojekts pēc būtības piedāvā apzināties, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotama, bet par to ir jārūpējas ar apzinātas politikas palīdzību," norādīja Levits.

Prezidents uzskata, ka pēc šī likuma ieviešanas būtu iespēja kultūrvēsturisko vērtību plašākai izpētei un attīstīšanai, jo likums paredzēs iespēju šiem mērķiem prasīt valsts un pašvaldību plašāku atbalstu: finansiālu un praktisku, piemēram, paredzot iespējas lūgt telpas pētniecībai, prezentācijām un tamlīdzīgi.

Konkrēta papildu finansējuma apjoms gan būs atkarīgs no valsts un pašvaldību budžetā iespējām, bet Levits cer, ka jaunā likuma ieviešana atļaus kultūrvēsturisko jautājumu risināšanai paredzēt vairāk līdzekļu. Turklāt par atbalstu kultūrvēsturisko kopienu attīstības pasākumiem regulāri būtu jāatskaitās, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina arī Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps.

"Jau šobrīd atsevišķi elementi ir paredzēti Nemateriālā kultūras mantojuma likumā, kas deva pamatu atpazīt kultūrtelpas. Bet jaunais likums konsolidē kopā identitāti un latviešu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm un šo unikālo kultūrtelpu fenomenu, kas ir redzams.

Šis likumprojekts paredz jau konkrētu politiku un mehānismus, kādā veidā varētu virzīties uz mērķa sasniegšanu.

Attīstības plāns, kas vērsts uz kultūrvēsturisko zemju saglabāšanu, ir finansēts pasākums, attiecīgi iesaistītajām institūcijām jāparedz konkrēta rīcība un pasākumi, kas attiecīgi tiek finansēti. Par šo plāna izpildi likumā paredzētas arī regulāras atskaites, lai sabiedrībai iespēja diskutēt par vietām, kur iezīmējas problēmas un nepieciešama kāda papildus uzmanība," stāstīja Pleps.

Vēsturisko zemju telpiskās aprises likumprojektam izstrādājusi prezidenta pieaicināta ekspertu grupa. Levits uzsvēra – sociālekonomiskās un administratīvās robežas var atšķirties no kultūrvēsturiskajām. 
 
Likumprojektā atrodama vēsturisko zemju karte, bet tajā īsti nevar atrast ceļa karti, kā tad sasniegt nosprausto mērķi – daudzveidīgās identitātes saglabāšanu. Prezidents skaidroja – ar nodarbosies Kultūras ministrija, kura izstrādās Vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu.  

Dažādu ekspertu un vēsturnieku redzējums par vēsturiskajām zemēm ir būtiski atšķirīgs. Piemēram, pie Brīvdabas muzeja apskatāmajā vēsturisko zemju kartē aina Latvijā attēlota krietni citādāk nekā prezidenta piedāvājumā. Tādēļ Saeimā par to vēl sagaidāmas asas debates.

Pozīcijas pārstāvji prezidenta likumprojektu Saeimā vērtē atzinīgi, savukārt opozīcija skeptiski spriež, ka tas ir tikai mēģinājums nomierināt pašvaldības, piemēram, Sēlijas pusē, kuras jūtas vīlušās pēc administratīvi teritoriālās reformas.

"Šis ir tāds labs solis, lai kopumā gan valsts un pašvaldības sadarbotos un rūpētos par kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanu," komentēja Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par").

"Sēļi gribēja savu pašvaldību, vietu, kur var organizēt pašvaldības dzīvi. Šis piedāvā kādu neizprotamu orgānu. Protams, pašapziņu tas cels, bet vai mainīs ko reālajā dzīvē – par to ir stipras šaubas," savukārt iebilda deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Likumprojektā paredzēts veidot arī īpašu Vēsturisko zemju attīstības padomi, kurā darbosies, valdības Saeimas, prezidenta kancelejas un vēsturisko zemju pārstāvji. Prezidents cer, ka Vēsturisko zemju likums Saeimā tiks pieņemts līdz šī gada beigām.

KONTEKSTS:

Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības. Levits likumprojektu izsludināja, bet kritizēja, tādēļ nāca klajā pats ar savu ideju tās papildināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti