Viņš diskusijas sākumā atzina, ka skeptiski vērtē ideju par tautas vēlētu prezidentu “tieši pašreizējā ģeopolitiskajā un iekšpolitiskajā situācijā” valstī.
Pēc Levita domām, mainot prezidenta ievēlēšanas kārtību, arī nekas nemainītos, jo problēma nav sistēmā, bet gan politikā un tanī, ka daudz iedzīvotāju ir neapmierināti ar valsts vadību.
Ideja par tautas vēlētu prezidentu ir "dūmu aizsegs" – ar to tiek novērsta uzmanība no īstajām problēmām valstī, tostarp politisko partiju vājuma, problēmām to finansēšanā un masu mediju telpā, sprieda Levits.
"Tie visi ir jautājumi, kas saistīti ar [iedzīvotāju] neapmierinātību," vērtēja Levits, norādot, ka primārs ir jautājums par pilsoņu politisko atbildību, izvēloties tautas priekšstāvjus vēlēšanās.
"Ja pilsoņi izvēlas kādu politisko spēku un pēc tam grib iemīt [to] zemē, tad jājautā, vai tā ir jēdzīga un politiski atbildīga rīcība,'' piebilda Levits.
Jurists atzīmēja, ka viņš pašreizējā prezidenta ievēlēšanas sistēmā redz priekšrocības – prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, mazāk politiskas varas. Un Saeima tomēr ir kā filtrs, lai "galīgi nesaprātīgi lēmumi tiktu nobloķēti".
Arī vēsturnieks Kaspars Zellis diskusijā raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka viņš ir skeptisks par tautas vēlētu prezidentu, un arī norādīja uz pilsoņu politiskās atbildības trūkumu.
Zellis atzina, ka ideja par tautas vēlētu prezidentu ir tikpat sena kā Latvijas valsts. Pirmo reizi tā izskanējusi Latvijas Satversmes izstrādē, kas notika pirms nedaudz mazāk kā 100 gadiem.
Toreiz "kreisais spārns" jeb sociāldemokrāti teikuši, ka Latvijai Valsts prezidenta institūcija nav vajadzīga un šīs funkcijas varētu uzticēt Saeimas priekšsēdētājam, taču pilsoniskā sabiedrība vēlējās pretējo.
Tiesa, tā kā pēc dzīves Krievijas impērijas sastāvā Latvijā bija aktuāla "pretautoritārā", "pretmonarhistiskā" nostāja, prezidenta pilnvaras sašaurināja, teica Zellis.
Diskusija par tautas vēlētu prezidentu atsākusies 20. gadsimta 30. gadu sākumā, kad valstī bija parlamentārā krīze un kad tai meklēti risinājumi. Tobrīd reālākie šķituši Latvijas Zemnieku savienības (LZS) izstrādātie Satversmes labojumi.
Ja nebūtu pašas LZS pārstāvētā Kārļa Ulmaņa sarīkotā apvērsuma 1934. gadā, tad šie Satversmes labojumi, iespējams, tiktu pieņemti – tie paredzēja par pusi samazināt Saeimas deputātu skaitu, arī tautas vēlētu prezidentu, teica vēsturnieks.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš aicināja Saeimu lemt par tautas vēlētu Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām. Lielākām pilnvarām, pēc Vējoņa domām, būtu jābūt arī premjeram.
Kā zināms, tautas vēlēts prezidents tautā ir ļoti populāra ideja. Un arī vairāki politiķi un partijas savulaik ir izteikuši tādu piedāvājumu. Taču – vairākkārt arī ir skanējušas bažas, piemēram, par to, kas tad tiktu ievēlēts, zinot, ka dažādu aptauju augšgalā mēdz būt piemēram, krimināli apsūdzētais Aivars Lembergs vai Krievijas valdošās partijas līgumpartneris Nils Ušakovs.
