Levits piektdien, 31. maijā, intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvijas mediju telpai jāsniedz kvalitatīvs piedāvājums, kuram jābūt tikpat labam kā tam saturam, ko var iegūt cilvēks, kurš lasa, piemēram, franciski vai itāliski.
Viņš atzina, ka pašlaik sabiedriskajiem medijiem finansējums nav pietiekams, bet kvalitatīvi mediji ir stratēģiski svarīgi Latvijai un valsts demokrātijai, un, lai būtu kvalitatīva mediju vide pietiekamā apjomā, nepieciešams pamatīgs budžeta palielinājums sabiedriskajiem medijiem.
Levits norādīja, ka runa ir ne tikai par sabiedriskajiem medijiem, ir jāveido kompleksa mediju kvalitātes atbalsta sistēma, kuru Latvija var veidot, ņemot vērā citu valstu pieredzi, nepārņemot kādu vienu konkrētu piemēru, bet veidojot savu.
Levits sacīja, ka viens no pašreizējiem trūkumiem ir arī informatīvās telpas vājums, kas nav tikai mediju jautājums, bet šīs telpas aizsardzības jautājums apstākļos, kad pret Latviju ir vērsts hibrīdkarš informatīvajā vidē.
Valsts prezidenta instruments ir pārliecināt politiķus individuālajās sarunās un plašākos forumos par nepieciešamību rīkoties un risināt kādas problēmas, bet nepieciešamības gadījumā arī rosināt likumprojektus, norādīja Levits.
“Piemēram, jautājums par kvalitatīvu mediju atbalsta sistēmu ir noteikti likuma jautājums. Ja neviens cits to nedarīs, tad prezidents uzņemsies šo jautājumu risināt un sagatavot šādu projektu, un mēģināt pārliecināt deputātus to pieņemt,” sacīja Levits.
Savukārt runājot par ārkārtas sēžu sasaukšanu, Levits norādīja, ka tā ir ārkārtas rīcība ārkārtas situācijām, un prezidents vairāk strādā ar pārliecināšanu un argumentāciju, sarunās un rakstos medijos norādot uz trūkumiem.
“Bet sēdēt pilī un vērot pa logu, kas notiek, nebūtu mans stils,” piebilda Levits.
