“Es tūdaļ attapos un zvanīju, mēģinot uzzināt, kur ir tas taksometra šoferis. Es domāju, ka viņš droši vien izgaismoja filmu un paturēja šo fotoaparātu, kas nekas īpašs nebija. Protams, žēl – man tagad nav kadru no 23.augusta,” Latvijas Televīzijai teic Levits.
Vērtējot Baltijas ceļu, prezidents uzskata, ka tam nav līdzīga piemēra Eiropas vēsturē. Tik unikāls masu nevardarbīgas pretošanās piemērs, kurš vainagojies ar rezultātu – trīs Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu – nav pieredzēts. Viņa skatījumā šai Baltijas valstu vēsturiskajai pieredzei un mūsu skatījumam uz vēstures notikumiem būtu jāieņem “pienācīga vieta kopējā Eiropas vēstures skatījumā”.
“Baltijas ceļš ir ļoti unikāls tādēļ, ka tas ir masu nevardarbīgas pretošanās piemērs. Un tagad iedomājieties Eiropas karti: vai mēs varam – vairāk vai mazāk zinot katras Eiropas vēsturi – vai mēs varam atrast vēl kādu [līdzīgu] piemēru?” retoriski vaicā prezidents. Viņa skatījumā
nozīmīgi, ka šai Baltijas tautu manifestācijai bija konkrēts rezultāts: Baltijas valstu neatkarības atjaunošana.
“Mēs savu brīvību nevis lūdzām, lai mums dod, mēs to vienkārši paņēmām. Tas bija šis politiskais moments, kas padara Baltijas ceļu un sekojošo attīstību tiešām par vienreizēju arī Eiropas un pasaules mērogā. Tas ir latviešu, igauņu un lietuviešu tautu milzīgs panākums, vēstures pagrieziens,” vērtē Egils Levits.
Runājot par Baltijas ceļa nozīmi un izpratni Eiropas kopējā vēstures skatījumā, Levits atgādina, ka katrai nācijai ir jāveicina savas vēstures skatījuma iekļaušana kopējā vēstures izpratnē. “Mēs esam Eiropas Savienībā, un mums tomēr ir jābūt kaut kāda veida kopējiem priekšstatiem, kas notiek visas Eiropas Savienības telpā. Mums ir jābūt daudz spēcīgākiem vai ar lielāku uzsvaru prasīt un piedāvāt, lai mūsu skatījums arī ieņemtu pienācīgu vietu kopējā Eiropas vēstures skatījumā,” ir pārliecināts Egils Levits.
