Levits norādīja, ka Saeimas politiķiem ir dažādas domas attiecībā uz pandēmijas tehniskiem risinājumiem. “Mans uzskats ir tāds, ka ar likumu šos jautājumus nav adekvāti risināt tāpēc, ka tie mainās, situācija mainās ļoti strauji. Un to mēs esam šī gada laikā konstatējuši. Tādēļ, ja kaut ko ieliek likumā tad, kad mainās situācija, ir grūti reaģēt,” sacīja Levits.
Viņaprāt, likumā ir jāparedz pietiekošas pilnvaras rīkoties Ministru kabinetam un pašvaldībām, lai varētu “adekvāti reaģēt” mainīgajā situācijā.
Levita piedāvātie 9 principi, uz kuriem būtu jābalstās Covid-19 apkarošanas un vakcinācijas politikai
Lejuplādēt14.02 KB
“Situācija var iet gan uz labo pusi, respektīvi, vajag ātri samazināt ierobežojumus, gan slikto pusi – vajag ātri ieviest jaunus ierobežojumus.
To nevar darīt Saeima savā ilgstošajā likumdošanas procesā. Tādēļ likumam ir jābūt pamatā šīm pilnvarām Ministru kabinetam un pašvaldībām,” sacīja prezidents.
Levits arī norādīja, ka Covid-19 pandēmijā klātienes mācības ir prioritāte, kam jāpakārto citi noteikumi. Mēs nevaram atļauties vēl vienu gadu neklātienē, viņš piebilda.
Un galvenais pandēmijas apkarošanas līdzeklis ir vakcinācija, un cita mums patlaban nav. Vakcinēšanās nozīmē, ka cilvēks daudz retāk saslims, bet inficējoties slimības gaita ir vieglāka, ir ļoti reti nāves gadījumi, arī mazāk izplata infekciju citiem, sacīja Valsts prezidents.
Jauns likums neesot vajadzīgs
Vienlaikus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) vērsa uzmanību uz Epidemioloģiskās drošības likumu un ar to saistītiem Ministru kabineta izdotiem Vakcinācijas noteikumiem.
Tie noteic, ka epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātu vakcināciju neparedzētos gadījumos. Tādējādi jauns likums saistībā ar Covid-19 pārvaldību neesot vajadzīgs.
"Ir tiešām vēlreiz jāpārvērtē, vai mēs neesam aizbraukuši otrā grāvī, koncentrējoties specifiski uz vienu infekciju, izdalot to no visām pārējām. Infekciju slimības ir vairākas un par rīcību to apkarošanā ir spēkā likums. Protams, par to šobrīd turpināsies diskusija, bet es gribētu teikt, ka varbūt pirms bīdīt likumprojektus uz Saeimu, valdībai būtu bijis jāizvērtē, vai nepietiek ar esošo regulējumu," norādīja Rancāns.
Ierosinājumus paplašināt pašvaldību pilnvaras un atsaukt kādu sabiedrības grupu obligātu vakcināciju atbalsta arī Saeimas opozīcija.
"Saskaņas" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins atsaucas uz sarunā ar Valsts prezidentu apspriesto tēzi, ka vakcinācija pret Covid-19 jāveicina, bet bez piespiedu līdzekļiem.
"Pilnīgi noteikti pateicu, ka jāizņem no jebkura normatīvā akta projekta darba devēja tiesības šķirties no nevakcinēta darbinieka, kas rada plašas izrēķināšanās iespējas. Līdz ar to neakcentēt uzmanību uz mediķiem, pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem. Valsts prezidents piekrita šiem nosacījumiem," pauda Agešins.
Valsts prezidents sagaida arī politiķu lielāku vienprātību par risinājumiem pandēmijas apkarošanai, un diskusijas laikā sajutis viedokļu tuvināšanos. Frakciju vadītāji sarunas par pandēmijas pārvaldības uzlabošanu turpinās ceturtdien.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Egils Levits 31. augustā tikās ar Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas frakciju vadītājiem, lai pārrunātu turpmāko rīcību Covid-19 pandēmijas ierobežošanā. Prezidenta ieskatā par Saeimas dienaskārtībā esošajiem jautājumiem, kā uzveikt pandēmiju, nepieciešama lielāka politiķu vienprātība, lai varētu virzīties uz priekšu. Ja politiķiem neizdosies par ko vienoties, cīņu ar Covid-19 zaudēsim, uzskata Valsts prezidents.
Pēc tikšanās ar prezidentu kļuva zināms, ka frakciju vadītāji vienojušies atlikt likumprojektu par obligātu konkrētu iedzīvotāju grupu vakcināciju pret Covid-19. Politiķi uzskata, ka plašāku vakcinācijas aptveri var panākt ar citiem paņēmieniem.
