Prezidents aplūkoja muzejā izvietoto ekspozīciju, kā arī tikās ar 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu muzeja attīstības iespējas, kā arī gaidāmos barikāžu 30. gadskārtas pasākumus, paziņojumā medijiem informēja prezidenta kanceleja.
Tiekoties ar 1991. gada barikāžu muzeja darbiniekiem un barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvjiem, Levits patiecās par viņu dalību Latvijas neatkarības nosargāšanā un vēstures saglabāšanā, jo 1991. gada janvāra barikādēm un to dalībniekiem bija izšķiroša loma atjaunotās Latvijas nosargāšanā, kas pierādīja mūsu drosmi un gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā valstī.
Raugoties uz muzeju kā atmiņu glabāšanas institūciju, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvji un Levits bija vienisprātis, ka muzejam no privātas iniciatīvas ir jākļūst par institūciju ar valstisku raksturu.
“1991. gada barikāžu muzejs ir būtisks no vēsturiskās atmiņas aspekta. Jebkuros vēstures notikumos ir dalības jeb pieredzes paaudze, kas lēnām pārtop par atmiņu paaudzi. Tāpēc paldies par šo privāto iniciatīvu, savācot un eksponējot vēstures liecības un atmiņas, bet ilglaicīgākai atmiņu glabāšanai ir nepieciešams valsts institucionālais atbalsts,” runājot par 1991. gada barikāžu muzeja nākotnes perspektīvām atzina Valsts prezidents.
Runājot par barikāžu notikumu 30. gadskārtas atzīmēšanu, Levits pauda gatavību iesaistīties 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības rīkotajos pasākumos, lai tādējādi uzsvērtu šo notikumu svarīgumu Latvijas vēstures kontekstā, kā arī sniegtu atbalstu notikumu liecību un atmiņu saglabāšanā.
Levits ar muzeja darbiniekiem pārrunāja aktuālos barikāžu notikumu pētniecības tematus, kā arī aicināja muzeja darbiniekus un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvjus rosināt diskusiju sabiedrībā par barikāžu notikumu nosaukuma radīšanu, kas vistiešāk, precīzāk un kodolīgāk aprakstītu 1991. gada janvāra barikādes, informēja prezidenta kanceleja.
