Levits norādīja uz Latvijas attīstības ilgstošu atpalikšanu no Lietuvas un Igaunijas. Viņa vērtējumā, tas saistīts ar strukturālām problēmām: administratīviem šķēršļiem investīciju ienākšanai, nepietiekamo finansējumu pētniecībai un zinātnei, kas mazina eksportspēju, neefektīvu darbaspēka pārkvalifikācijas sistēmu un kvalificēta darbaspēka trūkumu, neattīstītu mājokļu politiku, kas neveicina darbaspēka mobilitāti, nepietiekamu kredītu pieejamību, tautsaimniecības attīstību neveicinošu nodokļu sistēmu un daudzām citām.
“Un katrā no šīm jomām ir nepieciešamas nopietnas, un es uzsveru, strukturālas reformas,” sacīja prezidents.
“Latvijas valsts pārvalde, kas ir būvēta pēc 19. gadsimta parauga, kolēģi, pēc 19. gadsimta parauga ar ministriju stingri sadalītām kompetencēm, nav spējīga ātri un kvalitatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām. Tā nav piemērota 21. gadsimta sarežģītajai pasaulei, kas prasa pārnozaru un starpinstitūciju sadarbību,” sacīja Levits.
Kā vienu no piemēriem viņš minēja valsts pārvaldes digitalizāciju, kurā ir ieguldīti miljoni: “Informācija glabājas 180 dažādos digitalizētos reģistros, bet kopīga automatizēta datu lietošana nenotiek. Lai divas vai vairākas valsts iestādes varētu apmainīties ar datiem vai izmantot viena otras datubāzi, ir gandrīz vai ikreiz nepieciešams likuma grozījums.”
Arī pašvaldību sociālajam dienestam nepieciešamos datus vairumā gadījumu esot jāapstrādā manuāli. Viņš arī piekrita premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) kritikai par valsts pārvaldes kolektīvo mazspēju izmantot tehnoloģijas savu pienākumu veikšanai, tātad apkopot un analizēt datus.
Tādēļ nākamai Saeimai un valdībai jāpārveido digitālā pārvaldība, un šo jomu jāpārrauga Ministru kabineta līmeņa politiski atbildīgai amatpersonai, uzsvēra Levits.
Tāpat esot jābūt politiski atbildīgai amatpersonai par Latvijas “zaļo kursu” un attiecīgajām reformām tautsaimniecībā, jo tas viss ir pārinstitucionāli un pārnozaru jautājumi.
Tādēļ prezidents aicinās nākamo premjera kandidātu sniegt konkrētu, izsvērtu un izvērstu, pamatotu reformas plānu, kā novērst valsts pārvaldības stagnatīvo atpalicību. “Un ar parastajiem primitīvajiem, populistiskajiem priekšlikumiem, lūdzu, nemaz pie manis nenāciet,” piebilda Levits.
