Uzrunā deputātiem Levits vērsa uzmanību uz “vairākiem jautājumiem, kam nepieciešams konceptuāls un samērā steidzams risinājums”.
Viņš sagaidītu, ka šie jautājumi “patiešām nonāk Saeimas dienaskārtībā pēc būtības un pēc nepilna gada, pavasara sesijas noslēguma sēdē, mēs kopīgi varētu konstatēt, ka šīs lietas tad jau būs sakārtotas”.
Mediju telpa ir demokrātijas un valsts drošības jautājums
Viņš aicināja sakārtot mediju telpu, sabiedrisko mediju pārvaldības modeli un finansiālā atbalsta sistēmu atbilstoši demokrātijas un efektivitātes principiem.
“Vilcināties ilgāk vairs nedrīkst,” uzsvēra Levits, norādot, ka “tas ir ne tikai demokrātijas jautājums, bet arī valsts drošības jautājums”.
“Demokrātija mūsu valstī ir atkarīga no stipras informatīvās telpas, tādēļ šim jautājumam ir jābūt prioritāram Saeimas un valdības dienaskārtībā,” norādīja prezidents.
“Lai panāktu caurspīdīgu un labos pārvaldības principos balstītu sabiedrisko mediju pārraudzību, strauji jāvirzās uz priekšu ar jauna, speciāla Sabiedrisko mediju likuma pieņemšanu,” sacīja Levits.
“Likumā jābūt skaidri definētiem mehānismiem, kas veicina sabiedrisko mediju kvalitāti, nodrošina to atbildību un kas nodrošina pastāvīgu finansējumu neatkarīgi no politiskās situācijas valstī,” pauda Levits.
Tāpat likumam jāsekmē pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība sabiedriskā pasūtījuma veidošanā, sacīja prezidents.
Savukārt, lai sabiedriskie mediju varētu darboties kaut vai tikai līdzšinējā apjomā, ir jānodrošina kompensācija par to iziešanu no reklāmas tirgus, pauda prezidents.
Lielāks finansējums partijām mazinās atkarību no sponsoriem
Tāpat prezidents aicināja palielināt politisko partiju finansējums no valsts budžeta, lai mazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm.
“No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi,” uzvēra Levits.
“Sakārtojot partiju finansējuma sistēmas modeli, stiprinot partiju atbildību pret naudas devējiem – nodokļu maksātājiem, vienlaikus samazinot privāto sponsoru atbalstu partijām un līdz ar to šaubas par šīs naudas iespējamo ietekmi, sabiedrībā pieaugs atbalsts un uzticības līmenis politiskām partijām,” sacīja Levits.
Izglītība un zinātne – ekonomikas attīstības jautājums
Levits arī uzsvēra, ka Saeimai un valdībai kopīgi ir jāmeklē risinājumi augstākās izglītības un zinātnes izaugsmei. “Mums jāspēj izveidot izcilu un tālredzīgu augstākās izglītības sistēmu, kas sekmētu zinātni, inovācijas un ekonomiku,” viņš sacīja.
“Likumdošanas ceļā mums ir jāatrisina jautājumi par augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļiem un finansējumu, kā arī pētniecības un izglītības sasaisti. Vienlaikus būtiska ir arī humanitāro un sociālo zinātņu veicināšana, jo šīs zinātnes ļoti tiešā veidā ietekmē mūsu sabiedrības garīgo vidi,” sacīja prezidents.
Aktīvāk jācīnās ar ekonomiskajiem noziegumiem
Levits arī aicināja meklēt kompleksus risinājumus ekonomisko noziegumu apkarošanā.
“Valdības nesen apspriestie un sagatavotie risinājumi to noziegumu apkarošanā, kas saistīti ar finanšu pasauli, ir nepieciešamie soļi pareizajā virzienā. Ir ļoti svarīgi, ka Saeima šos priekšlikumus atbalsta pēc iespējas ātrāk,” aicināja prezidents.
“Vienlaikus Saeimai vajadzētu pievērst uzmanību procesuālo likumu pilnveidošanai, lai nebūtu vairs iespējams novilcināt procesa gaitu un vilkt garumā tiesvedības. Šādi risinājumi ir zināmi, tos tikai vajag ieviest likumā,” sacīja Levits.