Levits atgādināja, ka Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai, Latvija ir parlamentārā republika un Saeimas sēžu zāle ir centrālā vieta, kur top valsts politika un kas ietekmēs mūs visus nākotnē.
“Valsts politiskās varas centrā saskaņā ar Satversmes koncepciju atrodas tautas vēlēts parlaments – Saeima. Vienīgi Saeima ir saņēmusi savu demokrātisko leģitimāciju tieši no tautas – no pilsoņu kopuma,” sacīja Levits.
“Parlamentārā demokrātija, kas Latvijai bijusi raksturīga un tipiska kopš tās proklamēšanas brīža, raksturo mūsu vēsturisko piederību Eiropas kultūrtelpai un Rietumu tiesību tradīcijai. Pie mums, Eiropā, nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kas vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā,” norādīja prezidents.
“Parlamentārisms simbolizē un atspoguļo kopīgo un koleģiālo atbildību par valsti,” sacīja prezidents.
“Jautājums ir par to, vai arī praksē, konstitucionālajā realitātē, Saeima ir tik ietekmīga un stipra kā Satversmes tekstā,” uzrunā deputātiem pauda Levits.
“Eiropas demokrātijas jau ilgstoši saskaras ar fenomenu, ko varētu raksturot kā parlamentu marginalizāciju. Parlamentu ietekme konstitucionālajās iekārtās samazinās, un visvairāk zūd to iespēja būt par reālu valsts politikas centru. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz visām parlamentārajām demokrātijām; šī tendence pēdējos 20–30 gados kļuvusi acīmredzama,” atzina prezidents.
“Attiecībās starp parlamentu un valdību politiskās varas un iniciatīvas smagumpunkts mūsdienās ir valdība, nevis parlaments. Tas ir saistīts ar likumdošanas darba pieaugošo kompleksitāti un arvien specifiskāku zināšanu nepieciešamību,” skaidroja prezidents.
“Parlamenta deputāti bieži ir spiesti pakļauties valdības likumprojektu izstrādātāju kompetentākai argumentācijai, jo zināšanas ir koncentrētas valdības aparātā.
Rezultātā valdības priekšstati prevalē pār parlamenta priekšstatiem, kurus tas lielā mērā pārņem,” sacīja Levits.
Turklāt viltus ziņu un sensāciju laikmetā politika, jo sevišķi parlaments samērā vienkārši var novirzīties uz īslaicīgu, sasteigtu risinājumu ceļa.
Tomēr “par spīti sensācijām un “ātro recepšu” ieteikumiem parlamentam ir jāprot atšķirt svarīgo no nesvarīgā, īstu problēmu no viltus problēmas, realitāti no manipulācijas”, sacīja Levits,
Un šis nav viegls uzdevums, turklāt tas kļūst arvien grūtāks.
Tāpēc viņš aicināja atbalstīt un sekmēt ikvienu iniciatīvu, kas vērsta uz Saeimas stiprināšanu un darbības kvalitatīvu uzlabošanu.
Levits atzina, ka šodien katram deputātam nepieciešams augsti kvalificēts juridiski analītiskais atbalsts, bez tā būs grūti izvērtēt piedāvātos risinājumus.
“Bez šāda atbalsta Saeimai būs arvien grūtāk izvērtēt valdības ekspertīzi un atgūt līdzrunāšanu, līdzdalību par stratēģiski svarīgiem jautājumiem. Saeimai jāspēj sagatavot patstāvīgu, līdzvērtīgu un kvalitatīvu argumentāciju,” aicināja Levits.
Levits arī aicināja nopietni apsvērt iespēju izveidot neatkarīgu Valsts padomi.
“Valsts padome varētu ienest modernu un jauna līmeņa kvalitāti tieši likumdošanas procesā,” norādīja prezidents.
Padome sniegtu atbalstu valdībai un arī Saeimai likumprojektu sagatavošanā pirms to pieņemšanas, palīdzot novērst antikonstitucionalitātes riskus un piedāvājot risinājumus valsts ilgtspējīgai attīstībai.
Padome būtu pilnīgi neatkarīga institūcija, tās viedokļiem būtu tikai rekomendējošs raksturs, taču tās darbība neapšaubāmi paaugstinātu likumu racionalitātes līmeni un līdz ar to arī kvalitāti, kas nāktu par labu visai sabiedrībai.
“Lai sekmētu diskusijas par Valsts padomes izveidošanu, meklēsim iespēju jau tuvākajā laikā strādāt kopīgās konferencēs, kur varētu diskutēt par šādas institūcijas iespējamo struktūru un funkcijām,” sacīja prezidents.