Dienas ziņas

Iedzīvotāji joprojām izpērk sāli

Dienas ziņas

Lems par pilsonības atņemšanu kara noziegumu atbalstītājiem

E. Levits aicina Latgali pārorientēt skatienu Rietumu virzienā

Levits aicina Latgali skatīties Rietumu virzienā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Morālajai un politiskajai sadarbībai beidzoties, arī ekonomiskās saites ar Krieviju zūd, un jāmeklē veidi, kā ar to sadzīvot. Ar šādu vēstījumu Valsts prezidents Egils Levits viesojās Daugavpilī. Latgales pašvaldību vadītāji gan vairāk pauda bažas par finanšu grūtībām.

Daugavpilī aicināja neaizmirst, ka visi esam vienā laivā
00:00 / 04:00
Lejuplādēt

Valsts prezidenta vizīte sākās dienu pēc tam, kad Daugavpilī notika Ukrainas atbalstam veltītais gājiens un koncerts. Sabiedrības noskaņojums šajā pilsētā un Latgalē kopumā radījis jautājumus ne par to, kā šeit atbalstu sniedz Ukrainai, bet vairāk par to, vai un kā šeit nosoda Krievijas agresiju. 

“Tagad aizveras jauns dzelzs priekškars. Un dzelzs priekškars ir uz Latvijas austrumu robežas, kas ir, Latgalei robežojoties ar Krieviju,” sacīja Levits.

Prezidents mudināja valsti un pašvaldības kopīgi strādāt sabiedrības saliedētībai: “Šajā laikā ir svarīgi stiprināt valsts un pašvaldību kopdarbību, lai labāk apzinātu kopīgi paveicamos uzdevumus, kā stiprināt mūsu sabiedrības saliedētību un solidaritāti, kā veicināt ekonomiku un cilvēku labklājību, kā labāk sniegt atbalstu Ukrainai un tās tautai, kā mazināt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ietekmi uz mūsu tautsaimniecību.”

Mēri par ekonomiskajām grūtībām

Garākā saruna šodien veidojās, uzklausot pašvaldību vadītājus. Prezidents netieši norādīja, ka Latgalē daudziem ir jāmaina domas. “Tas nozīmē, ka visa ekonomika, un Latgalei tas varbūt ir svarīgāk nekā citur, ir jāorientē uz citiem tirgiem, uz citu virzienu, uz Eiropas, uz Rietumu virzienu,” sacīja Levits.

Daugavpils mērs un arī citi Latgales pašvaldību vadītāji tomēr sūrojās par ekonomiska rakstura problēmām, ka reģions aizvien daudzos attīstības rādītājos atpaliek no pārējās Latvijas, it sevišķi Rīgas. Vietvaru vadītāji žēlojās, ka šobrīd saskaras ar to, kā atrast papildu naudu brīvpusdienu sarūpēšanai, būvprojektu realizēšanai. 

“Pirmkārt, mums ir jāskatās iedzīvotāju virzienā, jo pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem. Mēs aktīvi komunicējam ar mūsu uzņēmējiem, ar kuriem esam apzinājuši pamatproblēmas gan sakarā ar energoresursu sadārdzinājumu, gan sakarā ar izejvielu sadārdzinājumu,” teica Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”).

“Tā ir skolēnu ēdināšana. Uzņēmēji atsakās piegādāt pārtikas preces par to cenu, kādi ir noslēgti līgumi,” pastāstīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (“Daugavpils novada partija”).

“Garantētais iztikas minimums, maznodrošināto statuss, pirmsskolas skolotāju algas, ēdināšana, un pēkšņi mums paņem piecus procentus. Tā bija lielākā kļūda, ko izdarīja,” pauda Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai”).

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks sacīja, ka valsts drošība pierobežā iet roku rokā gan ar iedzīvotāju labklājību un noskaņojumu, gan arī valsts attieksmi. “Drošība nav tikai ieroču skaits vai karavīru skaits. Tas ir tas, ka mūsu cilvēks – vai tas ir pierobežā, vai tālāk – zina, ka viņa bērns tiks uz bērnudārzu, tiks nodrošināts ar mācībām, būs iespēja apmeklēt poliklīniku, būs drošs par drošības situāciju. Šobrīd nākas pierobežā atzīt, ka noteiktas valsts struktūras un ministrijas formējas, kā pašām gribas. Šobrīd Iekšlietu ministrijas struktūras Krāslavā samazina tiesībsargājošos orgānus ne jau par 1 vai 2%, bet drošības aspektu pēc pat baidos šajā zālē to teikt.

Negribētos, lai cilvēkiem savas dzimtās mājas pierobežā jāatstāj tāpēc, ka viņš jūt, ka kāda pakalpojumu groza viņam pie mājas vairs nebūs.

Daudzas skolas vairs nestrādā un ir ciet, bet tās, kuras ir palikušas ir jāuztur un jāparāda, ka šī vide, šī valsts teritorija tuvu pierobežā mums ir vajadzīga. Mēs nevaram uzlikt krustu un aiziet no problēmas prom,” pauda Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Valsts prezidents Egils Levits, solot šajā diskusijā dzirdēto rūpīgi izanalizēt un izdarīt secinājumus, aicināja visus Latvijā būt vienotiem. Viņš arī norādīja, ka stāstīt patiesību un runāt ar cilvēkiem par karu Ukrainā ir katra pilsoņa, īpaši pašvaldību vadītāja pienākums.

Bažas par energoresursiem

Pašvaldību vadītāji īpaši izcēla energoresursu problēmas. “Mūs sagaida ekonomiskā krīze, tās pīķis būs ziemā, tas ir saistīts galvenokārt ar iedzīvotāju pirktspēju, ņemot vērā inflācijas rādītājus. Ļoti daudzi ražotāji Daugavpilī, Latgalē ir atkarīgi no dabasgāzes, ļoti daudzas pašvaldības Latgalē ir atkarīgas no dabasgāzes, un dabasgāze ir lielākā komponente tieši siltumenerģijas tarifiem,” sacīja Elksniņš.

“Jā, mēs stāvam enerģētiskās krīzes priekšā, faktiski tā jau ir klāt,” sacīja Rēzeknes domes vadītājs Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”), piebilstot, ka pat baidās nosaukt tarifu, kāds būs jāmaksā rēzekniešiem par siltumu.

“Rēzeknē no 1. maija izmantosim gāzi, kas būs 10 reizes dārgāka nekā pirms tam. Tarifs būs tāds, ko nevaru nosaukt, tas nozīmē, ka iedzīvotāji faktiski nevarēs maksāt tādu naudu, un mums būs jāmeklē citas iespējas,” sacīja Bartaševičs.

Levits viesojas Daugavpils skolās

Levits Daugavpilī tikās arī ar jauniešiem un skolotājiem. Daugavpils skolās atzina, ka tiešām pēc Ukrainas kara sākšanās viedokļi šeit bija dažādi.

“Protams, bērniem ir dažādi viedokļi dažkārt, bet jebkurā gadījumā mēs nebaidāmies runāt. Mēs savu viedokli paužam dziesmās, zīmējumos,” sacīja Daugavpils 12. vidusskolas direktore Elita Boliņa.

Valsts prezidents Egils Levits apmeklē Daugavpils 12. vidusskolu
Valsts prezidents Egils Levits apmeklē Daugavpils 12. vidusskolu

“Milzīgs uztraukums, pārdzīvojums, jo tie ir konkrēti cilvēki, kurus viņi zina. Līdz ar to iesaistīšanās katram ir ļoti emocionāla un atšķirīga. Skolēni piedalījušies gan gājienos, gan mītiņos, gan aicinājuši iesaistīties ziedojot,” pastāstīja Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore Oksana Petaško.

Daugavpils Valsts ģimnāzijā informēja, ka drīz papīra putniem zili dzeltenajās krāsās pievienosies arī sarkani un balti par godu maijā gaidāmajiem svētkiem – Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai.

Levits Daugavpilī arī apmeklēja franču uzņēmumu "Axon Cable".

Valsts prezidents Egils Levits atklāj jauno “Axon’ Cable” ražotnes ēku Daugavpilī
Valsts prezidents Egils Levits atklāj jauno “Axon’ Cable” ražotnes ēku Daugavpilī

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti