Viņš atgādināja, ka savulaik Saeima diskutēja par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, taču šī iecere ir noraidīta. Balsojumam jābūt aizklātam, mēģinājumi apiet to nekaunīgā veidā, radot pierādījumus par savu balsojumu, ir necienīgi un pretrunā ar Satversmes jēgu, sacīja Levits.
Viņš pauda, ka deputātiem, iespējams, jācīnās par atklātu balsojumu, ja viņi to atbalsta, bet nevar “paturēt aizklātu balsojumu un tad filmēt”.
Levits arī pauda, ka šāda rīcība var radīt “konstitucionālo tiesību problēmas par šāda balsojuma atzīšanu”.
Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka viņa kandidatūra ir principiāla, jo viņš nav saistīts ar partijām, viņš ir neatkarīgs kandidāts un nevar būt partiju tirgošanas objekts. Viņa kandidēšana var vērst uzmanību, “ka mūsu politiskā kultūra jāuzlabo”, savukārt liels sabiedrības atbalsts liecina, ka “cilvēki noilgojušies pēc godīgas politikas ārpus intrigas un shēmām”, klāstīja Levits.
Savukārt, jautāts par tautas vēlētu prezidentu, Levits klāstīja, ka jautājums nav par parlamentāro vai prezidentālo demokrātiju, bet gan par partiju un demokrātijas kvalitāti Latvijā un sabiedrības uzticību sistēmai.
Jau vēstīts, ka koalīcijā esošie politiskie spēki - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Vienotība" - Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzījusi aizsardzības ministra un ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja Raimonda Vējoņa kandidatūru, Latvijas Reģionu apvienība - savu līderi un Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru, bet opozīcijas lielākā partija "Saskaņa" - Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova kandidatūru. Oficiāli pieteikta arī ceturtā kandidatūra uz Valsts prezidenta amatu - Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits.
Balsojums par Valsts prezidentu gaidāms 3.jūnijā.
