Viņš stāstīja, ka patriotisms katrā laikā ir citāds. Mēs varam būt pateicīgi, ka pašlaik neatkarība vairs nav jāizcīna. Pēc Levita teiktā, šodien patriotisms ir darīt kaut ko mūsu valsts uzlabošanā, vides sakārtošanā.
“Šodien esam līdzatbildīgi par Eiropu, pasauli un, protams, Latviju. Tas ir mūsu patriotisms šodien,” uzsvēra prezidents
Prezidents arī aicināja svētku dienā padomāt, ko šodien un nākotnē varam darīt, lai mūsu valsts, sabiedrība varētu kļūt labāka.
Levits ir viens no neatkarības deklarācijas autoriem, kuram 1991. gadā , deklarācijas pieņemšanai vajadzēja sekot līdzi attālināti, jo PSRS varasiestādes viņam bija liegušas iebraukšanu Latvijā. Atzīmējot Latvijas vēsturē nozīmīgo notikumu, Valsts prezidents otrdien pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus.
"Faktiski tas bija Padomju savienības sabrukuma sākums. Tā ir tā lielā nozīmē un pienesums pasaules vēsturē, ar mūsu Atmodu palīdzējām likvidēt to ļaunuma impēriju. Novēlu šajā dienā, ko varam darīt, lai mūsu valsts, sabiedrība, nācija kļūtu labāki," sacīja Levits.
KONTEKSTS:
1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
