ĪSUMĀ:
- Levits uzteica Saeimas spēju īstenot reformas līdz galam.
- 13. Saeimas darbu raksturoja paradoksālas atziņas, piemēram, nestabilā koalīcija izrādījās pārsteidzoši stabila un produktīva.
- Latvija nedrīkst turpināt "mīņāšanos durvju priekšā" par zaļo enerģiju.
- Nākamajai Saeimai un valdībai jālikvidē Latvijas atpalicība jaunajā ekonomikā, kas saistīta ar inovācijām.
- Levits no nākamā premjera sagaida valsts pārvaldības reformu plānu.
- Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu un būt pret Krieviju, kā arī turpinās attīrīšanos no padomju mantojuma mūsu zemē.
Paradoksālā Saeima
Prezidents aprakstīja šīs paradoksālās atziņas:
- valdību izveidoja Saeimas mazākā partija, bet viena no lielākajām partijām pārsteidzošā ātrumā sabira sīkās drumslās;
- piecu un vēlāk četru ideoloģijās tik atšķirīgo partiju šķietami nestabilā koalīcija izrādījās pārsteidzoši stabila un produktīva, pirmo reizi Latvijas vēsturē valdībai nostrādājot pilnus četrus gadus;
- divas neparedzētas un smagas krīzes – globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu − pilnībā izmainīja iecerēto politisko dienaskārtību, tomēr Saeima pieņēma krietnu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu, kas ilgtermiņā kalpos valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai.
Paveiktās reformas un darbi
Levits norādīja uz Saeimas ieguldījumu aizsardzības nozarē: "Pateicoties 13. Saeimai, valdībai un valsts augstāko amatpersonu ciešai sadarbībai, ir būtiski nostiprināta mūsu valsts drošība. Vairāk sabiedroto karavīru, labāks apbruņojums un komandstruktūra – tāda ir Madrides NATO samita lēmumu nozīme. Izdevumi aizsardzībai tiks palielināti līdz 2,5 % no iekšzemes kopprodukta."
Viņš norādīja, ka arī Saeimas pieņemtais likums par aizsardzības mācību skolā sekmēs pilsonisko audzināšanu un patriotismu. Tāpat Levits atbalsta valsts aizsardzības dienestu attīstīšanu.
Valsts drošībai kalpo Saeimas un valdības veiktais finanšu sistēmas kapitālais remonts. "Mūsu finanšu sistēmu vairs nevar izmantot noziedzīgiem mērķiem, ir atjaunota Latvijas valsts reputācija," norādīja Levits.
Uzticību tiesām un tiesiskumu vairo tieslietu ministra rosinātā un likumdevēja izveidotā Ekonomisko lietu tiesa, kas nodrošina ātrāku un efektīvāku iespēju vērsties pret visādiem shēmotājiem. "Ekonomiskā tiesa un jūsu pieņemtās izmaiņas procesuālajos likumos novērsīs iespēju dažiem blēžiem gadu desmitiem novilcināt tiesu procesus, tā graujot sabiedrības ticību taisnīgumam," norādīja Levits.
Prezidents atzīmēja, ka 13. Saeima, kaismīgu diskusiju pavadīta, pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto administratīvi teritoriālo reformu.
"Reforma padara pašvaldības ekonomiski jaudīgākas, pakalpojumus − vienlīdzīgi pieejamus un kvalitatīvākus. Tā ir patiešām viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām.
Savukārt Pašvaldību likumam, kas jāpieņem vēl šai Saeimai, jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējās nozīmes lietu kārtošanai. Tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums," norādīja Levits. Viņš piebilda, ka līdztekus jau pieņemtais likums par latviešu vēsturiskajām zemēm stiprinās mūsu cilvēku lokālo un līdz ar to kopējo nacionālo piederību.
Levits atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iniciētā un Saeimas Izglītības komisijas tālāk attīstītā augstākās izglītības reforma bija viena no tām, kas gadiem tika vilcināta, bet beidzot tā tika paveikta.
"Tā arī ir viena no ļoti nozīmīgām reformām.
Tomēr reforma īstenosies tikai tad, ja augstākajai izglītībai un zinātnei būs atbilstošs finansējums.
Zinātne ir modernas valsts pamats. Šī sakarība politiķiem ir jāspēj ietvert valsts budžeta ailēs," uzsvēra prezidents.
Levits arī atgādināja, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē Saeima atlaida galvaspilsētas domi, jo demokrātiskā, tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu.
"13. Saeima ir pierādījusi, ka demokrātijai ir zobi – tā spēj sevi aizsargāt," viņā sacīja.
Pēc Levita teiktā, demokrātijas veselībai kalpo 13. Saeimas lēmums būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, kā arī likuma grozījumi, kas atņem daļu finansējuma pajukušām partijām, kas vairs nespēj pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus.
Prezidents minēja arī virkni likumu un lēmumu, kas nokārto sasāpējušas, ilglaicīgi nerisinātas problēmas, piemēram, īres likums un piespiedu dalītā īpašuma reforma, sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu likums, ostu likums, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa uzlabošana un daudzi citi.
Prezidents uzteica arī Saeimas atsaucību, atbalstot daļēji kompensēt energoresursu cenu pieaugumu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
Latvijai jāskatās nākotnē
Prezidents gan norādīja, ka jau vairākus gadus ir pieejami līdzekļi, lai attīstītu zaļo enerģiju, bet tas nav ticis darīts.
"Vai nebūtu bijis krietni labāk un lētāk, ja jau tagad darbotos, nevis tikai tiktu iecerēti vērienīgi vēja parki? Ja jau pirms trim gadiem būtu uzcelts sašķidrinātās gāzes terminālis? Ja jau tagad daudz mājsaimniecību būtu pārgājušas uz atjaunojamiem energoresursiem un mājas jau būtu nosiltinātas? Tas viss bija zināms pirms gadiem, tagad mēs sākam to darīt. Eiropas Komisija izsludināja Zaļo kursu 2019. gadā.
Ir sajūta, ka mēs gadiem mīņājamies atvērtu durvju priekšā," sacīja prezidents.
Tāpat Levits atzina, ka Latvijas rādītāji ir zem Eiropas vidējā saistībā ar jauno ekonomiku, kur būs nepieciešamas jaunas prasmes un kuras pamatā būs atjaunojamie resursi, zinātne, digitalizācija un inovācijas.
Prezidents norādīja, ka nākamās Saeimas un valdības uzdevums ir likvidēt šo atpalicību.
Pēc viņa teiktā, ir skaidri redzams, ka mūsu atpalicība iezīmējas īpaši tajās jomās, kur nepieciešama valsts pārvaldības pārnozaru koordinācija un sadarbība.
"Esmu jau vairākkārt norādījis, ka 20. gadsimta sākumā konstruētā valsts pārvaldības sistēma vairs neatbilst 21. gadsimta vajadzībām. Ja mēs gribam modernu valsti, mums ir vajadzīga moderna valsts pārvaldība, kas efektīvi spēj tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem – gan elastīgs politiskās valdības modelis, gan moderna, efektīva ierēdniecība," uzsvēra Levits.
Nākamajam Ministru prezidenta amata kandidātam viņš prasīs konkrētu valsts pārvaldības reformu plānu.
Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu un būt pret Krieviju
Levits uzrunā Saeimai uzsvēra, ka Latvija ir palīdzējusi un turpinās palīdzēt Ukrainai, jo "Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums tautas pašnoteikšanās tiesībām, pasaules starptautiski tiesiskajai kārtībai, Eiropas vērtībām un pasaules drošībai".
Levits uzteica ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") skaidri definēto, konsekvento un nepiekāpīgo politiku pret agresorvalsti, kas ir būtiski ietekmējusi Eiropas Savienības kopējo politiku. "Tā ir palielinājusi mūsu valsts, Latvijas, un visa reģiona politisko nozīmi Eiropā," sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka karš pret Ukrainu izgaismojis arī padomju okupācijas un kolonizācijas paliekas mūsu zemē. Levits atzīmēja, ka 13. Saeima jau ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus lēmumus, lai attīrītu Latviju no padomju koloniālisma sekām.
"Ir nojaukts okupantu piemineklis. Tas vairs nekalpos Kremļa ideoloģiskajiem rituāliem. Līdz novembrim pazudīs okupāciju slavinošie pieminekļi visā valstī. Ir slēgti Krievijas propagandas kanāli. Drošības dienestiem un policijai ir dots likumiskais pamats vērsties pret Krievijas imperiālisma un agresijas slavināšanu publiskajā telpā," uzskaitīja Levits.
Viņš runāja arī par padomju okupantu un viņu kolaborantu vārdos nosauktām ielām un citām vietām, kuras pašvaldības varētu pārsaukt.
"Mēs esam Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa. Mēs esam demokrātiskās pasaules sastāvdaļa. Ir laiks pilnībā atraisīties no vēl līdz šim brīdim pāri palikušā gan redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma," uzsvēra Levits.
Levits arī aicināja ceturtdien steidzamības kārtībā pieņemt paša iesniegtos grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā.
"Neatkarīgā Latvijā ir nepieciešama pilnīgi patstāvīga un neatkarīga, autokefāla pareizticīgā baznīca.
Ar šo grozījumu pieņemšanu tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara vai ietekme pār mūsu Pareizticīgo baznīcu.
Tas ir nacionālās drošības jautājums. Es augstu vērtēju mūsu Pareizticīgās baznīcas gatavību iet autokefālijas ceļu. Varu apliecināt, ka Latvijas valsts šajā ceļā sniegs baznīcai visu nepieciešamo atbalstu un aizsardzību," uzsvēra prezidents.
Ceturtdienas sēdē Saeimas deputāti otrajā, bet ne galīgajā lasījumā skata grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem paredzēta pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā turpmāko trīs gadu laikā. Arī to Levits uzsvēra kā būtisku reformu, jo pārāk ilgi bijusi ačgārna situācija, ka valsts valodas nezināšana nav šķērslis dabūt darbu, bet krievu valodas nezināšana gan par tādu var kļūt.
Levits uzrunā Saeimai uzsvēra, ka tuvojoties 13. Saeimas darba nobeigumam, Latvijas valsts četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka, labāk sagatavota nākotnes pārbaudījumiem. "Taču mēs varam vēl labāk!" viņš sacīja.
