Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Šobrīd pieejamās alternatīvās degvielas, kas darbinās automašīnas nākotnē

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kādas iespējas mājražotāju produktiem konkurēt ar lielveikala produkciju?

Egila Levita prezidentūra: Nācijas intelektuāļa pusgads

Levita pusgads prezidenta amatā: Spilgtas runas, vairākas iniciatīvas un vīlušies mediķi

Pagājis pusgads, kopš Valsts prezidenta amatā stājies Egils Levits. Kad viņu ievēlēja, pirmajā uzrunā Saeimā viņš solīja, ka būs visas Latvijas tautas prezidents. Šajā laikā viņš aktīvi apmeklējis dažādus pasākumus, teicis desmitiem uzrunu, rosinājis diskusijas par modernu valsti un nevienlīdzības mazināšanu. Kā prezidenta Levita līdzšinējo veikumu vērtē politikas vērotāji, un kādi ir prezidenta plāni tuvākajā nākotnē?

ĪSUMĀ:

  • Levits paziņo par vēlmi būt par visas Latvijas tautas prezidentu; komentētājs Zanders skeptisks.
  • Valsts prezidenta darbības novērtējums pēc Levita stāšanās amatā ir pieaudzis, liecina SKDS dati.
  • Levita darbību pērnā gada novembrī labi vai ļoti labi novērtējuši vairāk nekā 44% respondentu.
  • Levits pirmajā pusgadā prezidenta amatā bijis aktīvs; teiktas vairāk nekā 90 runas, rosinātas iniciatīvas.
  • Rosināto Valsts padomi varētu izveidot dažu gadu laikā; komentētājs Zanders neredz tai jēgu.
  • Mediķi vēlējās, lai Saeimas iepriekš solītā algu kāpuma panākšanai Levits aptur 2020. gada bužeta virzību.
  • "Tas radītu valstī ļoti lielu haosu," skaidroja Levits, aicinot valdību un Saeimu labot "tukšo solījumu" likumus.
  • Savās runās iedzīvina aizmirstus vecvārdus un darina jaunus; nonāk amerikāņu humoršovā.

Zanders: Nevar būt visas tautas prezidents

Prezidents domātājs, nācijas intelektuālis, kurš piedalījies Latvijas valsts atjaunošanā, vairāku būtisku likumprojektu izstrādē un veidojis Satversmes preambulu. Valsts prezidenta amatā vēlas būt patstāvīgs un demonstrē iniciatīvu iesaistīties, būtiskas kļūdas nav piedzīvojis. Tā Valsts prezidenta Egila Levita darbību raksturo politikas vērotāji. Pērn rudenī protestējušie veselības aprūpes darbinieki nav aizmirsuši, ka prezidents neizmantoja iespēju 2020. gada valsts budžeta likumprojektu ar mediķiem līdz galam neizpildīto solījumu par algas pielikumu tomēr atdot Saeimai skrupulozākai izvērtēšanai. Tas esot pretrunā ar Levita dotajiem solījumiem, tai skaitā pirmajā uzrunā Saeimā pēc ievēlēšanas teiktajam, ka strādās, lai Latvijā visi justos vienlīdz novērtēti un piederīgi savai valstij.

"Es būšu visas Latvijas tautas prezidents. Visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents. Gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents," solīja Levits. Savukārt pēc pusotra mēneša, amatā stāšanās dienā, viņš sāka jaunu tradīciju ar patriotisku uzrunu tautai pie Brīvības pieminekļa.

Pirms Valsts prezidenta vēlēšanām par Levita kandidatūru aktīvi iestājās inteliģences pārstāvji un domubiedri no valsts neatkarības atjaunošanas laikiem. Viņi var būt apmierināti ar vēlēšanu iznākumu, taču apšaubāma ir tēze, ka Levits būs visas tautas prezidents, uzskata politikas vērotājs Māris Zanders.

"Man nav grūti iedomāties, ka ir cilvēki, kuriem Levits liekas pārgudrs, teoretizētājs, arogants un tā joprojām. Es domāju, ka Levits noteikti ir piepildījis tās sabiedrības daļas vēlmes un gaidas, kas viņu atbalstīja. Skaidrs, ka vienā auditorijā pārrunas par valstsgribu, par politisko teoriju tiek uztvertas kā vēlamas un saprotamas, bet citā sabiedrības daļā tas neliekas būtiski.

Viņš nebija un, lai ko viņš arī teiktu, nebūs visas tautas prezidents. Pats tas apzīmējums ir visai muļķīgs un, manuprāt, nav iespējams," uzskata Zanders.

Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa

Prezidenta darba novērtējums pieaug

Kopš Levits stājies amatā, Valsts prezidenta darbības novērtējums ir audzis, atklāj tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauju rezultāti. Iesākot pēdējo pusgadu Valsts prezidenta amatā, Raimonds Vējonis 2019. gada sākumā pieredzēja zemāko reitingu savā karjerā. Savukārt Egila Levita darbību pērnā gada novembrī labi vai ļoti labi novērtējuši vairāk nekā 44% respondentu. Tas skaidrojams ar lielo aktivitāti un spēju nepieļaut kļūdas. Vienlaikus Levitu ievērojami mazāk atbalsta cittautieši, uzsver SKDS pētniece Ieva Strode.

"Tas, kas viņam nāk par labu, ir tas, ka cilvēki uzskata, ka ar viņu var lepoties. Viņš labi izskatās, gudri runā, nav bijušas muļķīgas kļūdas, kas liktu par viņu kaunēties. Tās ir tās lietas, ja mēs vispār varam ticēt komentāriem internetā, kas cilvēkus ir kaitinājušas iepriekšējo prezidentu laikā.

Mēs redzam arī to līkni – tā ir stabila, labāka nekā daudziem Latvijas politiķiem, bet tajā pašā laikā nav pielīdzināma ne Vairai Vīķei-Freibergai, ne pat Raimondam Vējonim viņa Valsts prezidenta pilnvaru sākumā," atzina Strode.

Pirmajā pusgadā Levits ir bijis ārkārtīgi aktīvs. Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā savirknētas vairāk nekā 90 prezidenta teiktās runas kopš stāšanās amatā 8. jūlijā līdz pat gadumijas runai 31. decembrī. Ar aktīvu darbību un viedokli viņš nav kavējies – neilgi pēc nonākšanas Rīgas pilī tieši Levits rosināja politiskās partijas finansēt no valsts budžeta un ierobežot privāto ziedojumu apjomu. Viņš to skaidroja šādi: par valstiskiem lēmumiem atbildīgām partijām ilgstoši bijis risks nonākt atkarībā no neskaidriem finanšu avotiem. Līdz ar to partiju finansēšanai šā gada budžetā paredzēti ap 4,5 miljoniem eiro – septiņas reizes vairāk nekā pērn. Sākotnēji partijām plānotais finansējuma apjoms bija paredzēts vēl prāvāks, taču valdība uzklausīja Levita rosinājumu vienu miljonu eiro novirzīt sabiedriskajiem medijiem. Par partiju finansējuma maiņu bija vienas no karstākajām debatēm Saeimā 2020. gada valsts budžeta kontekstā.

"Vairākums balsu pieder jums, cienītā koalīcija, un pie kā nāk sponsori? Visticamāk, ka pie jums! Esat atzinuši, ka jums traucē jūsu sponsoru nauda un jūs gribat tikt no tās vaļā," parlamenta opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko Saeimas rudens sesijā bija viena no aktīvākajām partiju finansējuma modeļa maiņas pretiniecēm. "Un tagad pastāstiet man, kādā veidā jūs ieskaidrosiet sabiedrībai to, ka jums vajag vairāk naudas kūkai priekšvēlēšanu periodā, ka jums vienkārši vajag vairāk naudas baloniem un karodziņiem!"

Valsts padomes izveide  dažu gadu jautājums

Lai atskatītos uz paveikto aizvadītajā pusgadā, Latvijas Radio Rīgas pilī satikās ar Levitu. Šī nav pirmā intervija ar viņu, un arī šoreiz nepamet sajūta, ka viņš ieinteresēti un arī pacietīgi gatavs atkal un atkal skaidrot savu viedokli un iniciatīvas, arī tehniskas detaļas. Kopš viņa stāšanās amatā otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nav atdots neviens likumprojekts. Savukārt nesenais lēmums neizsludināt likumu izmaiņas, kas ārkārtas vēlēšanu gadījumā paredz pašvaldību ievēlēt uz ilgāku laiku, izpildīts atbilstoši Satversmei, jo to prasīja vismaz trešdaļa Saeimas deputātu. Prezidents atzina, ka Saeimas pieņemto likumprojektu izvērtēšanai pirms to izsludināšanas velta ļoti daudz uzmanības. Vienlaikus viņš tuvā nākotnē plāno mudināt valdību un Saeimu rūpīgāk pievērsties valsts informatīvās telpas politikai, kā arī demogrāfijas jautājumiem. Pretējā gadījumā, citējot Levitu, "pēc 10 vai 15 gadiem mēs būsim bedrē".

"Valsts prezidenta uzdevums, atšķirībā no politiskajām partijām, Saeimas deputātiem vai valdības, ir domāt ilglaicīgāk! Man jāsaka tā: mēs esam parlamentāra republika un Valsts prezidentam nav iespējas pieņemt lēmumus "tagad mēs darīsim tā", bet Valsts prezidents var dot argumentus, priekšlikumus sabiedrības diskusijai, kas var novest līdz lēmumiem, kurus pieņem valdība, Saeima, iestādes," sacīja Levits.

Levits kopā ar padomniekiem nolēmis savu viedokli biežāk formulēt vēstulēs par konkrētiem darbiem un rēķinās, ka to ņems vērā. Piemēram, pašlaik top vēstījums Saeimai par topošo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu. Savukārt februāra sākumā Saeimā gaidāma Valsts prezidenta rosināta diskusija par jaunas neatkarīgas konsultatīvas institūcijas – Valsts padomes izveidi. Tā darbotos kā Satversmes tiesas spogulis, priekšlaikus rūpējoties, lai likumprojektu normas būtu kvalitatīvas un neapstrīdamas.

"Jūs pareizi to noformulējāt. Valsts padomei jābūt pilnīgi neatkarīgai, neesošai ne Ministru kabineta, ne Saeimas struktūrai, lai dotu savu novērtējumu par politiskām iniciatīvām. Ierēdņi nevar novērtēt politisku iniciatīvu, viņiem tā ir jāizpilda. Šādai institūcijai ir jābūt, lai Latvija sasniegtu augstu likumdošanas kvalitātes kultūru. Daudzās valstīs ir šāda padome un tā labi darbojas," teica Levits.

Ideja par Valsts padomi juristu aprindās apspriesta jau vairākus gadus. Levits uzskata, ka ideja rūpīgi apspriežama un padomes izveide būtu dažu gadu jautājums. Padomē būtu jādarbojas septiņiem ekspertiem – četriem juristiem un trīs citu jomu pārstāvjiem. Skeptisks par šādas padomes izveidi ir komentētājs Māris Zanders.

"Es vienkārši īsti tam neredzu jēgu. Daudz ko var teikt, ka Latvijā pietrūkst ilgtermiņa plānošanas, pietrūkst domnīcu un kā tik vēl ne. Bet, taisnību sakot, tā tas īstenībā nav.

Galu galā pašam prezidentam nekas neliedz veidot kādas konsultatīvas padomes. Otrkārt, jau pastāv ilgtermiņa plānošanas platformas, piemēram, "Latvijas formula 2050", tādēļ es īsti nesaprotu to jēgu. Acīmredzot viņam šķiet, ka tas ir nepieciešams, tās ir viņa tiesības," teica Zanders.

Levita ideju formulēšanā iesaistās arī viņa 12 padomnieki, seši no viņiem strādā pilnu laiku, trīs ir uz pusslodzi un trīs ir ārštata padomnieki. Šis resurss iesaistīts Valsts padomes ieceres sagatavošanā, diskusijās par augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu, stāstīja Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina.

"Patiesībā arī var pamanīt, ka daudz padomnieki piedalās dažādās konferencēs, semināros, pārstāvot Valsts prezidenta institūciju. (..) Pēc prezidenta aicinājuma padomnieki ir ne tikai tie, kas tikai sagatavo informāciju vai tēzes, bet arī pārstāv prezidenta viedokli," sacīja Kucina.

Dalība Saeimas svinīgajā sēdē

Mediķi vēlējās prezidenta iejaukšanos

Prezidents kopā ar padomniekiem pērnruden piedalījās sarunā ar mediķu organizācijām. Tobrīd publiski izskanēja, iespējams, dažas no kritiskākajām replikām Levita virzienā. Toreiz, atstāstot notikušo sarunu, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis atsaucās uz prezidenta teikto, ka veselības nozarē strādājošajiem pie algas būtu jāpieskaita arī "aploksnēs" samaksātais. Šāda replika liecinot par nozares nepārzināšanu. Savukārt Valsts prezidenta kanceleja šo sarunu atreferēja citādi: "aplokšņu situācijai jāpaliek pagātnē". Arī pašlaik Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina kritiski atgādināja par Valsts prezidenta lēmumu izsludināt steidzamības kārtā virzīto valsts budžetu ar likumā solītajam neatbilstošu atalgojuma pieaugumu veselības aprūpē strādājošajiem. Viņa uzsvēra, ka veselības aprūpes jomā finansējums ir par mazu, taču prezidents nav palīdzējis.

"Mums ir ārkārtīgi erudīts Valsts prezidents, bijis vēstnieks daudzās valstīs, ir ārkārtīgi izglītots tieslietās. Ja var neredzēt neapstrīdamus faktus no dažādiem Eiropas ziņotājiem un vietējiem ziņotājiem par ārkārtējo situāciju veselības aprūpē un ja tos var klaji ignorēt, domājot, ka viņi izskaudīsies paši no sevis un ka esošo sistēmu var reformēt, pētīt un vētīt un vēl nez kā pārdalīt… Ja naudas nekad nav pietiekami daudz, sistēmu tu vari kratīt, kā tu gribi, vairāk tās neradīsies. Nauda ir jāiegulda, lai varētu reformēt pēc tam.

Prezidents varēja iejaukties! Viņam ir savas tiesības. [Budžeta] likumprojektu var apturēt, atdot otrreizējai caurskatīšanai un galu galā Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu," teica Ortveina.

Levits ir apņēmies aicināt valdību un Saeimu labot šādus "tukšo solījumu" likumus – tos, kuros dažādiem mērķiem fiksēts konkrēts, bet objektīvi neizpildāms finansējuma pieaugums. Iepriekš Saeimā, debatējot par 2020. gada valsts budžeta projektu, izskanēja, ka pašlaik ir vairāk nekā desmit šādu pozīciju, kuru īstenošanai vajadzētu papildus vairāk nekā 1 miljardu eiro. Tomēr jautājumā par 2020. gada valsts budžeta izsludināšanu vai pārstrādāšanu prezidentam ir skaidrojums par savu lēmumu.

"Bija jautājums, ka valsts budžetu varētu nodot otrreizējai caurlūkošanai, taču tas radītu valstī ļoti lielu haosu. Budžeta izveide ilgst vismaz pusgadu. Man jāsaka: nododot to pārskatīšanai, daudzi jautājumi ilgstoši netiktu risināti. To skaitā arī algu pieaugums mediķiem, ko viņi dabūja, lai arī ne solītajā apjomā. Tāpat arī algu palielinājums skolotājiem, kultūras darbiniekiem un daudziem citiem. Daudz kas pajuktu, un negatīvais efekts [neizsludinot budžetu] būtu daudz lielāks nekā labums no tā," sacīja Levits.

Runās iedzīvina vecvārdus un darina jaunus 

Ārpolitikas jomā prezidents devies 13 ārvalstu vizītēs, vispirms apmeklējot Lietuvu un Igauniju. Rudenī viņš piedalījās ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā. Jau pēc neilga laika – 21. janvārī – Levits dosies uz prestižo Pasaules ekonomikas forumu Davosā, Šveicē. Levita amata priekšgājēji Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis uz šo pasākumu ielūgti netika.

Šis gads sācies nesen, tāpēc jāpiemin arī tradicionālās Valsts prezidenta un premjera Krišjāņa Kariņa gadumijas uzrunas. Tās abām amatpersonām bija pirmās. Kariņa teiktais vairāk balstījās valdības darba kārtībā par reformu turpinājumu labākai valsts nākotnei. Levits savā uzrunā pievērsās centieniem vairot pašapziņu un ticību sev. Runas novērtētas kā žanram atbilstošas.

"Ņemot vērā vispārējo intereses sarukumu par politiku, ka cilvēki tā jau neseko līdzi vienam, otram vai trešajam notikumam, tad Jaungada runas tomēr noklausās un izsaka savu vērtējumu," sacīja SKDS pētniece Ieva Strode, kura uzskata, ka prezidenta runa noteikti stiprinājusi sajūtu, ka viņam izdodas uzrunāt arī plašāku sabiedrību. Zanders gan uzreiz piebilda: svētku uzrunu žanram ir ierobežojumi.

"Man vislabāk patiktu tāda runa, kurā pateiktu, ka Jaunajā gadā nebūs sliktāk kā iepriekšējā. Punkts.

Tas, ka viņš mēģināja, ja tā drīkst teikt, ievilkt šajā runā globālo dienaskārtību par nepieciešamību mainīt patēriņa paradumus un attieksmi pret tehnoloģijām, tas bija interesanti, atbilstoši žanram, bet, cik tas atstarojās sabiedrībā, to grūti spriest," teica Zanders.

Aizvadītajā pusgadā nepamanīta nav palikusi arī Levita vēlme savās runās iedzīvināt aizmirstus vecvārdus un darināt jaunus. Valstsgriba, līdzcilvēki, vienvērtīgs, likteņkopība un citi. Laiks rādīs, vai šie vārdi ieiesies ļaužu valodās, taču šo iezīmi Levits solījis turpināt.

Prezidentu gada nogalē pamanījuši arī daudzu miljonu skatītā amerikāņu šova "Saturday Nights Live" humoristi. Šova ainiņā trīs lielvalstu līderi NATO ēdnīcā nosēdina ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuru tēlo Alekss Boldvins, pie blakus galdiņa līdzās Aleksa Mofeta tēlotajam Levitam, kuram rokā koka rotaļlieta kendama. Seko vārdu spēle ar prezidenta vārdu un saruna diez ko neizvēršas. Pats Levits par šo šova epizodi uzjautrinājies.

"Es domāju, ka tas ir labs, tipisks anglosakšu humors. Man patika šis humoriņš, tas bija amizanti. Varbūt mums nav tik pierasti, bet par nozīmīgiem angļu vai amerikāņu politiķiem šajās valstīs televīzijā joko katru dienu," teica Levits.

Levita darba kārtība tukšāka nekļūs, apliecināja Valsts prezidenta kancelejā. Tuvākais starptautiskais prezidenta uzdevums jau pēc pusotras nedēļas būs pārstāvēt Latviju prestižajā Davosas ekonomikas forumā Šveicē. Viens no galvenajiem karstajiem tematiem būs vides pārmaiņas un piesārņojuma mazināšana. Levits forumā kopā ar daudzu citu valstu līderiem paredzējis runāt par demokrātiju digitālajā laikmetā un zaļo ekonomiku – par saimniekošanu, nekaitējot videi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti