Dienas ziņas

Neļauj Daugavpilij konfiscēt īpašumu nelegālā alkohola tirgoņiem

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Par daudzdzīvokļu māju apkuri rūpējas paši

Lētāk, bet prasa disciplīnu. Nīkrāces pagastā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji par apkuri rūpējas paši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Paši gādā malku un paši kurina – šāda sistēma jau pārdesmit gadu ir vairākās daudzdzīvokļu mājās Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Dzeldā. Māju iedzīvotāji atzīst – tas ir lētāk, bet prasa arī disciplīnu – ievērot kurināšanas grafiku un laikus sagādāt sausu malku. Ja kādam tas kādreiz neizdodas, problēmas tiekot novērstas un jāsalst neesot. 

Aptuveni 15 minūtes pirms septiņiem no rīta pēdējais darbs, kas vēl jāizdara pirms kurināšanas maiņas nodošanas nākamajam kaimiņam – apkures katls jāiztīra no pelniem. Tos iedzīvotāji ber mucā, citreiz pelnus ved tālāk uz dārziem.

Atbildību par siltumu Ziedu ielas trešajā namā pārņēmis Ivo Puškarevs. Viņam ēkas pagrabā iekārtotajā kurtuvē jāiegriežas ik pa stundai un jāpiemet malka. Mājas iedzīvotāji vienojušies, ka martā vairs visu diennakti nekurinās, dežūra ir līdz vieniem naktī. 

Puškarevs saka: "Tad, kad jāstrādā, tad ir jāmainās. Lai tiktu uz darbu, ar citu samainās, un tas kurinās manā vietā, un es viņa vietā kurinu."

Nīkrāces pagasta Dzeldas centrā ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, celtas pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Tad visām bijusi centralizēta malkas apkure. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mājas apsildītas ar gāzi, tomēr iedzīvotājiem šis apkures veids bijis par dārgu, krājušies parādi. Mēģināts pat kurināt katru dzīvokli atsevišķi, tomēr drošības apsvērumu dēļ tas pārtraukts un katras mājas iedzīvotāji vienojušies malku gādāt paši un kurināt paši. Šāda sistēma darbojas jau kādus 20 gadus. 

Ziedu ielas 3 iedzīvotāja Ilona Rītiņa stāsta: "Katrā mājā ir mājas vecākais, kurš sagatavo grafiku, apkures grafiku. Nav tik rožaini, kā liekas varbūt, ir cilvēki, kas mums tiešām [malku] atved tikai sezonā. Tā ir zaļa, slapja malka. Ir cits, kurš izdomā, ka šodien negrib kurināt. Un tā kā mēģina izmukt no savas kurināšanas reizes, bet ir tā, ka mājas vecākais, mājas iedzīvotāji, kaimiņi ejam, runājam, vedam pie saprāta, – mēs tomēr visi esam vienotā mājā."

Malku gādā katra dzīvokļa saimnieks atbilstoši sava dzīvokļa lielumam, katrā ēkā apjoms atšķiras, piemēram, Ziedu ielā 3 vienistabas dzīvoklim tie ir seši kubikmetri, bet četristabu – 15 kubikmetru gadā. Katrs malku iegūst citādi – kādam ir mežs, kāds izmantojis iespēju pēc mežistrādes to iegūt "Latvijas Valsts mežos", bet ir arī iedzīvotāji, kuri pēc atbalsta vēršas sociālajā dienestā. 

Ozolu ielas 2 mājas vecākais Jānis Šķieris stāsta: "Katlu māju mēs turam aiz atslēgas, vienkārši cilvēks, kas kurina, nes atbildību par iekārtām, par sūkņiem. Šis katls ir pieslēgts pie tās pašas sistēmas, kas bija jau kādreiz. Nu mēs arī esam principā caurules siltinājuši paši, tieši tās apkures caurules, ņēmām visu veco padomju laiku pakojamu nost. un paši cilvēki ar savu iniciatīvu [darbojāmies], savācām naudiņu. Cik nu varējām atļauties."

Lai malka būtu sausāka pirms kurināšanas, tā pagrabā no āra tiek ievesta jau dienu iepriekš, kāds izmanto arī savu personīgo pagrabu, un tad malka žūst līdzās ziemai sagatavotajiem krājumiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti