Balta sniega sega šodien nosegusi kapu kopiņas leģionāru piemiņas vietā Lestenē, kur atdusas pavisam jauni puiši, kuriem liktenis nebija lēmis piedzīvot brīvas un neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Viņu dzīvības Latviešu leģiona sastāvā aprāva lodes 1943.,19 44.,1945. gadā.
Grobiņas iedzīvotājs Zenons Garkulis-Gorēvičs stāsta, ka te viņam „divi onkuļi pierakstīti” - viens krita, bet otrs pazuda bez vēsts 1944. gadā.
„Viņš bija virsnieka vietnieks jau latviešu laikā, bet otrs Vladislavs droši vien paņemts brīvprātīgi pēc pavēles,” stāsta Garkulis-Gorēvičs
16.martu kā piemiņas dienu pirmoreiz 1952. gadā rosināja atzīmēt biedrība ''Daugavas vanagi''. Latvijā tā tiek atzīmēta kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, bet jau daudzus gadus šis datums kļuvis par dažādu politisko organizāciju izrādīšanās laiku.
Dobeles novada iedzīvotājs Mārcis Stirna pauž, ka „Rīgā ir pārāk daudz provokācijas no politiskajiem spēkiem, bet šeit ... šeit ir cīnījušies vienkārši cilvēki, tiešām šeit viņi cīnījās, ne jau Rīgā”
Svētdien ap pusdienlaiku, kad galvaspilsētā notika 16. marta pasākums, Lestenei pāri brāzās sniegputenis, bet tas nebija kavējis cilvēkus gan no Rīgas, gan citām Latvijas vietām atbraukt, nolikt ziedus un brīdi uzkavēties pie Artas Dumpes veidotā pieminekļa un pārdomāt mūsu valsts vēsturi.
Rīdziniece Baiba Simaža atzīst, ka viņai nepatīk, kas notiek - „tomēr īsti pareizi vēsturi neatspoguļo, it sevišķi ārvalstīs”.
„Mēs par maz skaidrojam. Mēs tikai viņiem piekrītam un attaisnojamies, bet mums vajadzētu skaidrot vairāk,” uzskata Simaža.
Arī rīdziniece Ilze Tola norada, ka vēsture ir jāzina, bet, viņasprāt, „ne vienmēr ir jāiet ļoti pompozi pie pieminekļa, bet vajag iet uz tām vietām, kur konkrētās kaujas ir bijušas”.
Vācijas karā pret sabiedrotajiem bojā gāja vairāk nekā 70 000 latviešu leģionāru.
