Panorāma

Lestenes kapos apbedīti 1100 leģionāru

Panorāma

Kam pienākas gāze no Inčukalna pazemes krātuves?

Piemiņas pasākums arī Lestenes Brāļu kapos

Lestenē cilvēki piemin leģionārus viņu atdusas vietā – «bez pompoziem gājieniem»

Tas ir mazākais, ko mēs viņu labā varējām darīt - tā svētdien sacīja tie, kuri, spītējot vēja brāzmām un sniegputenim, laikā, kad galvaspilsētā notika 16. martam veltītais pasākums, ziedus leģionāru piemiņai  nolika Lestenes Brāļu kapos.  

Balta sniega sega šodien nosegusi kapu kopiņas  leģionāru piemiņas vietā Lestenē, kur atdusas pavisam jauni puiši, kuriem liktenis nebija lēmis piedzīvot brīvas un neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Viņu dzīvības Latviešu leģiona sastāvā aprāva lodes 1943.,19 44.,1945. gadā.

Grobiņas iedzīvotājs Zenons Garkulis-Gorēvičs stāsta, ka te viņam „divi onkuļi pierakstīti” - viens krita, bet otrs pazuda bez vēsts 1944. gadā.

„Viņš bija virsnieka vietnieks jau latviešu laikā, bet  otrs Vladislavs droši vien paņemts brīvprātīgi pēc pavēles,” stāsta Garkulis-Gorēvičs

16.martu kā piemiņas dienu pirmoreiz 1952. gadā rosināja atzīmēt biedrība ''Daugavas vanagi''. Latvijā tā tiek atzīmēta kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, bet jau daudzus gadus šis datums  kļuvis par dažādu politisko organizāciju izrādīšanās laiku.

Dobeles novada iedzīvotājs Mārcis Stirna pauž, ka „Rīgā ir pārāk daudz provokācijas no politiskajiem spēkiem, bet šeit ... šeit ir cīnījušies vienkārši cilvēki, tiešām šeit viņi cīnījās, ne jau Rīgā”

Svētdien ap pusdienlaiku, kad galvaspilsētā notika 16. marta pasākums, Lestenei pāri brāzās sniegputenis, bet tas nebija kavējis cilvēkus gan no Rīgas, gan citām Latvijas vietām atbraukt,  nolikt ziedus un  brīdi uzkavēties pie Artas Dumpes veidotā pieminekļa un pārdomāt mūsu valsts vēsturi.

Rīdziniece Baiba Simaža atzīst, ka viņai nepatīk, kas notiek - „tomēr īsti pareizi vēsturi neatspoguļo, it sevišķi ārvalstīs”.

„Mēs par maz skaidrojam. Mēs tikai viņiem piekrītam un attaisnojamies, bet mums vajadzētu skaidrot vairāk,” uzskata Simaža.

Arī rīdziniece Ilze Tola norada, ka vēsture ir jāzina, bet, viņasprāt, „ne vienmēr ir jāiet ļoti pompozi pie pieminekļa, bet vajag iet uz tām vietām, kur konkrētās kaujas ir bijušas”.

Vācijas karā pret sabiedrotajiem bojā gāja vairāk nekā 70 000 latviešu leģionāru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti