Podkāstu “Tēvu radio” Gatis radīja, lai kopīgiem spēkiem ar viesiem un klausītājiem rastu metodes, kā veiksmīgāk izaudzināt veselus un laimīgus bērnus un uzlabot arī pašiem savu dzīves kvalitāti.
Gatis Smidrovskis: Aptuveni gadu nestrādāju vairs algotu darbu, esmu pievērsies biedrībai ģimenes atbalstam “Tēvi” un vadu tēvu grupas. Un ar tās emocionālu atbalstu ir tapis šis podkāsts, kurā runājam par vīriešiem svarīgiem jautājumiem – par tēviem – un kurā izskan tikai vīriešu viedoklis, ar ko tas ir unikāls Latvijā. Vadot grupas, jutu vajadzību papildus izglītoties un runāt ar speciālistiem.
Un kāpēc gan lai neizmantotu mūsdienīgo iespēju, šīs sarunas iedot paklausīties arī citiem tēviem. Es pats arī iepriekš profesionāli darbojos ar mikrofoniem, līdz ar to nebija bremze, kaut kāds kauns sākt darboties. Pirmais ieraksts pilnīgi visiem ir kaut kas tāds, kam ir vienkārši jāpārkāpj pāri, tas visiem ir grūti, neskatoties uz pieredzi.
Latvijas Radio: Bet tad es, tevi klausoties, saprotu, ka raidierakstu sāki veidot tēmas dēļ, kas tevi pašu interesē, gan tāpēc, ka tev jau bija prasmes, lai vismaz mēģinātu.
Tev pilnīga taisnība, es nejutos svešs ne tēmā, ne tehniski. Arī runāt varu daudz, to vienmēr esmu pratis, un intervijas arī esmu veidojis jau iepriekš. Bet, protams, izšķirošais bija tā tēma, ka bija iespēja uzrunāt plašāku auditoriju, nogādāt tēviem vairāk informācijas, kas pie tam ir bez maksas. Un man ir milzīgs prieks, mans lielākais sasniegums ir tas, ka šo podkāstus klausās 65% vīriešu. Precīzus ciparus nezinu, bet, cik es esmu dzirdējis no citiem, tad visu, kas saistās ar ģimeni, pašizaugsmi un tamlīdzīgām lietām, klausās 90% tomēr sievietes.
Es sev tad varu uzsist pa plecu, ka šis ir riktīgi forši, ka arī vīrieši ir sākuši klausīties.
Pastāsti man, kas tāds īpašs tēviem ir pārrunājams par bērniem, pašizaugsmi un spēju sadzīvot gan ar ģimenes vajadzībām, gan arī savām personīgajām.
Ļoti daudz! Tieši tāpēc, ka vīrieši iepriekš nav runājuši. Un kas ir interesanti, ka vīrieši grib runāt. Esmu ārkārtīgi priecīgs to redzēt gan savās tēvu grupās, gan arī raidierakstā, runājot ar vīriešiem.
Bet ir viens milzīgs šķērslis –
mums līdz šim nav bijusi tāda vide, kur vīrieši varētu atļauties brīvi par šīm tēmām izteikties, kur viņus nenosodīs
par to, kā viņi līdz šim ir darījuši, kā viņi tos bērnus ir audzinājuši, kā viņi ir izturējušies pret sievu un ko viņi vispār par to visu jūt. Jo, kā zinām, vīrietim ir jābūt tikai un vienīgi spēcīgam, stipram, izturīgam, pelnošam, veiksmīgam, un, protams, šis saraksts, kādam vīrietim ir jābūt, ir ļoti, ļoti garš. Un bieži vien tajā cilvēcība bišķiņ pazūd. Raidierakstā to mēģinām mainīt!