„Varbūt kāds gaidīja, ka Latvijas pilsoņu aktivitāte noplaks. Taču šogad līdz 1.jūlijam [Zemessardzē] ir iesaistījušies tik daudz [cilvēku], cik agrāk visa gada laikā – vairāk nekā 750 zemessargu. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt viņu apmācību,” viņš sacīja.
Kopumā Zemessardzē ir aptuveni 8000 aktīvu zemessargu.
Viņš atgādina, lai iestātos Zemessardzē, ir vajadzīga Latvijas pilsonība, jābūt vecumā no 18 līdz 55 gadiem un tiesiski nesodītam. Tāpat ir nepieciešams atbilst atsevišķiem veselības kritērijiem gan fiziskajā, gan mentālajā ziņā.
Kalniņš atzina, lai arī veselības prasības nav augstas un nevienu šo prasību neizpildes gadījumā nepadzen, tomēr „katrā nometnē [..] vienmēr kāds izkrīt, jo neiztur fizisko slodzi”.
Lai uzlabotu zemessargu darbību, mācībās tagad piedalās plašāks skaits zemessargu. Kā vēl vienu soli uz priekšu attīstībā viņš minēja kibervienības izveidi Zemessardzē, kas notikusi sekmīgi. Plašākus komentārus par tās veikumu Kalniņš nesniedza, taču bilda, ka padarīto ļoti atzinīgi novērtējuši ASV speciālisti.
Tiesa, finansējums Zemessardzei aizvien ir nepietiekams. Lai arī, salīdzinot 2014. un 2015.gada Zemessardzes budžetu, tas ir palielinājies par 12%, tomēr aizvien trūkst ekipējuma, ir nepieciešams vienādot ieroču sistēmas un uzlabot sakaru lietas. Kalniņš pauda, ka ideālā gadījumā Zemessardzei būtu nepieciešami vairāki simti miljoni eiro.
