Tāpat netiek atklāts ne kopējais amatpersonu skaits, ne konkrētu amatu saraksts, kam būs pieejamas vakcīnas jau šobrīd, vienlaikus ar pansionātu darbiniekiem un klientiem. Lai arī Vakcinācijas birojs nosaucis virkni vakcinējamo amatpersonu uzvārdus, nav zināms, vai tie būs visi šajā grupā iekļautie.
Dokumenta projektā, kas valdībā tika prezentēts janvāra sākumā, valdības locekļi un Saeimas deputāti bija ielikti rindā uz vakcinēšanos ievērojami zemāk – pēc tam, kad būs vakcinēti visi seniori (60+), kā arī operatīvo dienestu darbinieki.
Tagad, salīdzinot ar iepriekš prezentēto plānu, gandrīz uz pašu augšgalu, kur ir aprūpes centros dzīvojošie seniori, uzceltas “amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”.
Tas bijis valdības dots uzdevums, ko aktīvi atbalstīja Valsts prezidents Egils Levits. Atšķirībā no daudzām citām iedaļām, šai pretī nav konkrēts vakcinējamo skaits, tikai ierakstīts “atbilstoši pieprasījumam”.
“(..) Ministru prezidents, kā arī citi kabineta locekļi uzrunāja šo jautājumu valdības diskusijās, aicinot izstrādāt kārtību, lai viestu par to skaidrību. Lēmums par vispārējo vakcinācijas kārtību, tostarp arī augstāko valsts amatpersonu vakcināciju, tika pieņemts pēc diskusijām Ministru kabinetā, balstoties uz Veselības ministrijas un Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas priekšlikumiem. (..),” tā pieņemto lēmumu skaidro premjera K. Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.
“Valdība uzdeva Valsts kancelejai, operatīvās vadības grupai sagatavot pamatojumu, pēc kāda principa šī valsts amatpersonu vakcinācija varētu notikt. Un šī pamata motivācija, kas tika definēta, ir nacionālās drošības un valsts varas turpinātības apsvērumi. Līdz ar ko, izejot no šī principa – Nacionālā drošības padome, Ministru kabineta locekļi, attiecīgi Saeimas vadošie cilvēki. Vadoties no šī principa, tad šobrīd valdība kolektīvi koleģiāli lēmusi, ka paralēli sociālās aprūpes centru vakcinācijas sākumam, kas notika jau vakar, būtu nepieciešams veikt šo valsts augstāko amatpersonu vakcināciju,” saka Pavļuts.
Lai arī šonedēļ amatpersonas mēģināja skaidrot, cik būtiski ir no savas puses rādīt piemēru sabiedrībai, pašiem vakcinējoties pirmajiem, kā arī norādīt uz lēmuma svarīgumu augstāko valsts amatpersonu darbības nodrošināšanai, tomēr
to liek apšaubīt veids, kā tika pieņemti lēmumi – lielā slepenībā.
Minētais valdības uzdevums skatīts kā ierobežotas pieejamības jautājums, tādēļ informāciju par to nevar atrast valdības sēžu protokolos. Tāpat informācija par šī jautājuma skatīšanu nav atrodama arī Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas sēžu protokolos.
Arī 9. februāra valdības sēdes protokolā nekādas papildu atzīmes par šādu valdības soli nav, lai arī minētajā dokumentā pieminēts, ka ārpus rindas var vakcinēt “sabiedrības grupu viedokļu līderus un vakcinācijas “vēstnešus””.
Tāpat VIP grupas definīciju nevar atrast ne prezentētajā Informatīvajā ziņojumā par prioritāri vakcinējamām personām, nedz 9. februāra valdības sēdes protokolā. Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā būs iekļautas Informatīvajā ziņojumā minētās prioritāri vakcinējamo cilvēku grupas, plānots sagatavot uz 16. februāra valdības sēdi.
Raidījums “De facto” uz lūgumu iesniegt konkrētu amatpersonu skaitu un amatu sarakstu, kurām šīs prioritārās grupas ietvaros ir tiesības vakcinēties, atbildi tā arī nesaņēma.
“De facto” zināms, ka, piemēram, vakcinējamo Saeimas amatpersonu sarakstu Vakcinācijas birojam iesniedza Saeima. No publiski sniegtās informācijas zināms, ka starp vakcinējamajām personām ir eksprezidenti, kā arī valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru prezidents, ministri, Saeimas prezidija locekļi, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, ģenerālprokurors.
Valsts prezidents Egils Levits, kurš šo iniciatīvu aktīvi atbalstīja, uzskata, ka “pie amatpersonām, kuru iespējami ātra vakcinēšana pret Covid-19 būtu obligāta, pieder arī Latvijas valsts konstitucionālo orgānu vadība, Nacionālās drošības padomes locekļi, ministri un amatpersonas, kuras pārstāv Latvijas valsti starptautiskajā vidē."
Prezidenta ieskatos iespējami ātri būtu jānotiek arī “gan Ministru prezidenta, gan ārlietu ministra biroja, gan arī Valsts prezidenta kancelejas darbinieku, kuri ikdienā nodrošina attiecīgās institūcijas vadības darbību, vakcinācijai”.
Veselības ministrs Pavļuts 14. februārī publicētā rakstā (visu viedokļrakstu var izlasīt šeit) skaidro, ka viņš vēl visu janvāri uzskatījis, ka “valsts vadītāju vakcinācija varētu būt apsverama pēc sociālās aprūpes centru un sirmgalvju vakcinācijas. Tad Latvijā būs vairāk vakcīnu un sāksim vakcinēt nozaru kritiskos darbiniekus”. Taču tālāk
viņš stāsta, ka viņa viedoklis mainījies, tai skaitā tādēļ, ka “valdības ministri krīzes laikā nedrīkst "izkrist no aprites" un viņu darbs klātienē būtu produktīvāks”.
Taču pāris dienu iepriekš, 11. februārī, kad tika uzsākta publiska amatpersonu vakcinēšana, Pavļuts uz “De facto” jautājumu, vai tagad valdības sēdes notiks klātienē atbildēja šādi: “Pirmkārt ir jāņem vērā zinātnes fakti. Proti, šobrīd mums nav simtprocentīgas pārliecības par to, ka vakcinēti cilvēki neturpina izplatīt šo vīrusu (..) jebkurā gadījumā, pat ja Ministru kabinets, teiksim, pulcētos kopā vienā telpā, tur jau ir arī citi cilvēki. Un visi tehniskie darbinieki, un valsts sekretāri tad nebūs jau vakcinēti uzreiz, līdz ar ko mēs jau arī nedrīkstam apdraudēt citus. Jebkurā gadījumā šis lēmums būs jāpieņem kabinetam koleģiāli. Ne uz ko neuzstāšu, un, otrkārt – mums būs jāvadās no zinātnes tā brīža labākās informācijas, kas būs pieejama.”
Bet svētdienas publikācijā Pavļuts aicina: “Lai mazinātu neuzticēšanos valdībai un palīdzētu kopīgi uzveikt pandēmiju, valdības darbs ir būtiski jāmaina, es teiktu, jāatjauno. Jāatjauno produktīvs valdības darbs klātienē.”
