Saeima jau 22. jūnijā galīgajā lasījumā nolēma, ka valsts un pašvaldību iestādēm būs jāpublicē visu darbinieku atalgojums ar vārdiem un uzvārdiem internetā; likumprojekts atkal kļuvis par strīdu avotu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, jo prezidents grozījumos manījis iespējamus Satversmes pārkāpumus.
Prezidenta viedokli komisijā pauda Vējoņa juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, norādot, ka norma saka, ka tiek publicētas visas pienākošās summas. “Ja mēs skatāmies, kas pēc likuma ir pienākošās summas publiskā sektorā strādājošajiem, tās arī var būt naudas izmaksas, kas ir saistītas ar sensitīviem datiem, piemēram, pabalsts par bērnu invalīdu, pabalsts par tuvinieka bojāeju. Šādi dati ļoti tiešā veidā ir saistīti ar personas privāto dzīvi. Šeit netiek normā runāts tikai par atlīdzību, piemaksām, naudas balvām,” pauda Jaunzeme.
Komisijā diskusijas gan pārsvarā bija nevis par privātuma aspektiem, bet gan juridiskām niansēm. Viens no prezidenta iebildumiem bija saistīts ar to, ka valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku algu publiskošanu regulē divi likumi, kuri pēc pēdējiem Saeimas grozījumiem nonākuši pretrunās. Sēdes noslēgumā Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja Valsts pārvaldes iekārtas likumā pantus par algu publicēšanu aizstāt ar atsauci uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
Faktiski tas nozīmētu atdot galavārdu Ministru kabinetam par to, kuru amatpersonu un darbinieku algas un cik detalizēti publicēt internetā.
Šādu kārtību atbalsta arī komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs no “Saskaņas”.
“Būtu pareizi, ja Ministru kabinets, ne Saeima likumā pateiktu, ka sētnieka algai ir jābūt pieejamai. Tas nav likuma jautājums, tas ir Ministru kabineta noteikumu jautājums. Lai viņi izvēlas tās kategorijas, kas tiešām ir svarīgas,” sacīja Dolgopolovs.
Tikmēr “Vienotības” frakcijas deputāts Ints Dālderis pauda bažas, ka, atstājot jautājuma lemšanu Ministru kabineta ziņā, nav garantijas, ka algas tiks publicētas tik detalizēti, kā Saeima bija iecerējusi jūnijā.
“Ļoti svarīgi, kāds ir šis deleģējums Ministru kabinetam. Ja tas skaidri un gaiši pasaka, ka nedrīkst būt zemāka detalizācija, ka noteikti jābūt ir publicētām saņēmēju algām un vārdam un uzvārdam, [jābūt] skaidri identificētām personām, kam tas ir samaksāts, tad tas ir iespējams, bet tam ir jābūt ļoti skaidri pateiktam vismaz kādā no likumiem. Šobrīd mēs redzam tieši pretēju tendenci, ka mēģinājums ir kaut kādā veidā peldēt nost no šī jautājuma, kaut kur deleģēt zemāka līmeņa normatīvajos aktos tā, lai beigu beigās tas netiktu izdarīts,” sacīja Dālderis.
Dālderis pieļāva, ka strīdi par to, kurā likumā kuru normu iekļaut, ir mēģinājums slēpt darbinieku algas no sabiedrības. Komisija darbu pie likumprojekta turpinās nākamnedēļ.
