Slimnīcā informēja, ka ārsts ir atlaists, tādēļ darbā nav sastopams. Tāpat viņa nav arī mājās, kas ir pamestas un izdemolētas.
Prokurors Renārs Sladzevskis uzskata, ka Girgensons bēguļo, tādēļ tiks lemts pa viņa meklēšanu un iespējama drošības līdzekļa piemērošanu.
Girgensona advokāts Andris Nurenbergs gan norādīja, ka viņa klienta prombūtne nenozīmē izvairīšanos no tiesas. Viņš gan arī nenoliedza, ka Girgensons, iespējams, izbraucis no Latvijas, jo drošības līdzeklis – aizliegta izbraukšana no valsts – viņam nav piemērots. Girgensons advokātu nav informējis par savu atrašanās vietu.
Tiesa tādēļ lēma lietu sadalīt, lai to varētu izskatīt saprātīgā termiņā. Tas gan nozīmē, ka jāgroza arī apsūdzība.
Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēž Juris Novožilovs, Vēsma Matroze, Ilze Laila Laudere, Karina Moisejeva, Ineta Nemiro, Girgensons un Māra Epermane, kura ir diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītāja. Viņas advokāts Saulvedis Vārpiņš pauda, ka lēmumā par lietas nodošanu tiesai nav skaidrs, uz kurām epizodēm attiecas konkrētie pierādījumi. Šīs neskaidrības traucējot sagatavoties aizstāvībai.
"Šobrīd ne viņai, ne aizstāvībai nav skaidrs, kas ir tas uz ko apsūdzība tiek balstīta, lai apgalvotu, ka viņa šo noziegumu ir izdarījusi, kurš viņai tiek inkriminēts," komentēja Vārpiņš.
Advokāts norādīja uz vēl vienu nepilnību. Tiesa ir saņēmusi 19 lietas sējumus, bet apsūdzētie - par vienu mazāk. "Kriminālprocesa likums paredz visu materiālu izsniegšanu. Viņai viens sējums nav izsniegts, un šobrīd mums nav pamata uzskatīt, ka šis sējums, kas viņai nav izsniegts, uz viņu neattiektos," norādīja Epermanes advokāts.
Viņš lūdza tiesu likt prokuratūrai precizēt apsūdzību. Kolēģa lūgumam pievienojās arī pārējie aizstāvji.
Lai gan prokurors nepiekrita viedoklim, ka lietā būtu procesuālas neprecizitātes, tiesnese Agita Dmitrenoka līdz nākamajai tiesas sēdei lika apsūdzību precizēt un apsūdzētajiem izsniegt visus lietas materiālus.
Vārpiņš sacīja, ka viņa kliente vainu apsūdzībās neatzīst. Savukārt prokurors piebilda, ka pirmstiesas izmeklēšanā daži apsūdzētie vainu atzina daļēji, bet daži - pilnībā noraidīja.
Nākamā sēde paredzēta oktobrī.
KONTEKSTS:
Apsūdzība uzskata, ka laikā no 2013. gada oktobra līdz 2015. gada aprīlim vairāki medicīnas darbinieki, izmantojot savas pilnvaras, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās sistemātiski pieprasīja materiālas vērtības par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu. Tās arī saņēma, lai pacienti tiktu izmeklēti, apejot noteikto rindas kārtību. Galvenokārt magnētiskās rezonanses izmeklējumi veikti ārpus oficiālā darba laika.
"Bija kvotas, kvotas beidzās un tad attiecīgi cilvēkiem šie izmeklējumi bija vajadzīgi un, teiksim tā, pēc darba laika vai darba laikā šis te aparāts tika darbināts, bet attiecīgas uzskaites, bez attiecīgas samaksas valsts budžetā. Par to arī ir apsūdzība," skaidrojis prokurors Sladzevskis.
Prokuratūra uzskata, ka bez rindas izmeklējumi ar magnētisko rezonansi veikti 121 pacientam. Slimnīcai nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 12 000 eiro apmērā.
Apsūdzētajiem tiek inkriminēta tirgošanās ar ietekmi, kā arī valsts amatpersonas bezdarbība.
