Eiropas fondu sadalē pa prioritārajiem virzieniem Dombrovska valdība bija nonākusi jau finiša taisnē. Taču līdz ar jauno Ministru Kabinetu jūtama vēlme plānus grozīt. Un par Eiropas fondiem runāts jau Laimdotas Straujumas pirmajā vizītē pie Valsts prezidenta.
Sarunās ar prezidentu spriests par līdzšinējo fondu apguvi. Konstatēts, ka visām par to atbildīgajām ministrijām būtu vēlams pasteigties un darbu intensificēt. Straujuma Eiropas fondus nosauca kā jomu numur viens savā darbu sarakstā.
Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei ( 1 miljards) izglītībai un zinātnei (ap 1 miljardu) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (ap 1 miljardu).
Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša.
„Atbildot uz šo manu pacelto jautājumu, EK pārstāvji teica, ka nav jēgas ieguldīt naudu reģionālajās slimnīcās, jo nebūs iedzīvotāju. Tad viņiem kāds ir pateicis, ka ārpus Rīgas nebūs iedzīvotāji uz 20.gadu? Nu tad .. vai nu monocentriska vai policentriska… Plānošanas dokumentos ir viens ierakstīts, te cits. Nu un tā tālāk. Un šis ir pats atbildīgākais brīdis, jo tad, kad ar Briseli parakstīs līgumu, tad tur jau nauda būs sadalīta, un tad tajos virzienos tikai būs detaļas jau Ministru Kabineta noteikumi un tā tālāk. Nu, tā…” savu viedokli pauda Aivars Lembergs, partijas „Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājs (ZZS).
Gan finanšu, gan ekonomikas ministri valdībā pieder pie tiem, kas bija cerējuši, ka Lemberga ietekmei pielikts punkts. Taču tagad konstatē, ka atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas.
„Nē, nu Lemberga kungs, protams, ir atdzīvojies, to jau mēs nevaram neredzēt. Un viņš noteikti atgādina, ka ir Ventspils Latvijā un mēs arī to visu zinām, zinām, kādi ir iepriekšējā perioda ieguldījumi bijuši Ventspilī, Kurzemē, pamatīgi bijuši un arī pilsēta attīstās labi un viss iet uz priekšu, bet mēs arī zinām, ka visa pārējā Latvija bez Ventspils ir,” saka finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija)secina: „Man par to ir ļoti žēl, jo viens no iemesliem, kāpēc es nācu strādāt šajā valdībā, kāpēc es piekritu nākt no privātsektora, no labāk apmaksāta darba šeit, bija tas, ka bija šī lieliskā komanda, manuprāt, un iespēja vēsturiskā izdarīt kaut ko bez šīs oligarhu ietekmes. Šī situācija, protams, ir mainījusies tagad.”
Gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā apliecina, ka Eiropas naudu bija ieplānots dalīt atbilstoši Nacionālās attīstības plānā definētajām valsts interesēm – ka to iegulda tur, kur lielāka atdeve, piemēram, virzot uzņēmējdarbību uz lielāku pievienoto vērtību – nevis vienkārši aprokot naudu infrastruktūrā vai būvēs, par kuru lietderību nav drošas pārliecības.
„Jautājums ir - vai Nacionālās attīstības plāns ar dotajiem uzdevumiem un mandātu ir spēkā, kā to pirms gada, nedaudz vairāk, ir apstiprinājuši vairāk nekā 80% Saeimas deputātu, vai nav?” vaicā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Ministrijās bažījas, ka politisks tirgus naudas pārdalē var izmaksāt Latvijai pārāk dārgi, jo nāksies vēlreiz atvērt sarunas ar Briseli un var ievilcināt naudas saņemšanu pat vairāk nekā par gadu.
„Ja tiek plānots pilnīgi revolucionāri mainīt, tad droši vien tas ir ļoti grūti prognozējams. Visticamāk, tas radīs pārrāvumu starp periodiem, jo prasīs laiku izveidot sistēmu no jauna, to pielāgot, saskaņot ar EK un tad tādu precedentu citās dalībvalstīs iespējams, ka nav,” skaidro Eberhards.
Zīmīgi, ka tieši abi ministri, kas Lemberga vēlmēm nav gatavi piekāpties, ir to vidū, kuri tagad jaunajā valdībā īsti gaidīti vairs nebija. Jo jūtams, ka Straujumas valdība drīzāk veidojas kā miera osta, kur partijām vieglāk pārlaist priekšvēlēšanu laiku, noliekot malā principiāli svarīgus jautājumus.
„Raugoties objektīvi, mēs šajos divos gados esam dabūjuši līdz Saeimai virkni jautājumu, kas nav kustējušies ilgus gadus. Viens ir šis Būvniecības likums, tie ir 7-8 gadi. Valsts kapitāldaļu pārvaldības reforma, ko ir vairāki ministri mēģinājuši izkustināt. Viņa ir bijusi muļļāta 15-16 gadus, viņa arī nonāca līdz Saeimai šīs valdības laikā, un es varu pateikties valdības kolēģiem par atbalstu. Tie ir tikai piemēri tam, ka mēs esam risinājuši problēmas, kas nav risinātas ļoti ilgi. Šajā procesā, es esmu pārliecināts, ka esmu sakāpis uz varžacīm daudzām ietekmīgām personām un traucējis viņām realizēt savas intereses. Jo tas, ko mēs šeit nodarbojamies, mēs cenšamies palīdzēt radīt labumu sabiedrībai un ekonomikai kopumā, nevis atsevišķiem indivīdiem. Visdažādākajās jomās”, pārliecināts ir Pavļuts.
Lembergs uzskata, ka arī jaunajā valdībā ZZS strādās jau ierastajā veidā. Savu iepriekšējo darbību, kad viņi bieži izgāza pārējo valdības partneru projektus, bloķēdamies ar opozīcijā esošo „Saskaņas centru”, viņiem neesot ko nožēlot.
„Ar ko es esmu slikts? Es jums pateikšu, ar ko es slikts. Ar mani ir grūti runāt bez argumentiem. Un ja es ar kādu domu eju, man viņa vienmēr ir pārdomāta, argumentēta un, ja mēs varam, tā teikt, kompetenti strīdēties un ja man to var pierādīt, jā, es pieņemu. Bet vienkārši tur dūri uzsist galdā vai tur vienkārši politiski pateikt, ka tas ir pareizi, jo kāds tā domā – tas neiet cauri un tāpēc daudzi no tiem politiķiem baidās no manis, tāpēc, ka es ne vienmēr īpaši izlasītā, tādā izvēlētā veidā nolieku viņus pie vietas, viņu muļķību parādu. Nu, diemžēl tāds es esmu. Varbūt būtu maigākas dabas...bet tad tas nebūtu Lembergs! Es jums atbildēšu tā – tas, kam nav grēku, lai met man ar akmeni. Ja jums nav grēku, metiet man ar akmeni, es neapvainošos!”- tā politiķiem saka Lembergs.
Bet finanšu ministrs Andris Vilks aicina Laimdotu Straujumu un pārējos kolēģus vēlreiz izvērtēt, kurš, kāpēc un uz kādiem noteikumiem tiek aicināts jaunajā valdībā.
„Saprotami spēles noteikumi, spēcīgs Ministru kabinets, ka tu redzi, ka tu vari uzticēties, ka tu redzi, ka godprātīgi strādā. Tie ir tie nosacījumi, tu sajūti to plecu… sajūti kolēģus, varbūt viņi kaut kur pārgalvīgi izsakās, bet viņi tā kā Ilze Viņķele – viņa ir lieliskus darbus darījusi un tāpēc, ka ir brīžam nepareiza komunikācija asāka bijusi. tieši tāpēc tiek aizmirsts viss ko cilvēks ir izdarījis?
Tā tās lietas ir, tā būtu jāvērtē. Varbūt cilvēks neko nedara, ir kā pele un visu laiku tur tai vietā sēž. Vai mums vajag klusos sēdētājus un peles, vai tomēr cilvēkus, kas ir celmlauži un kaut ko dara un varbūt viņi dabū punus, bet viņi tomēr atstāj kaut ko paliekošu un ka tu redzi, ka tev apkārt ir aizvien vairāk tādu cilvēku, daudz tādu… Kaut vai arī Bordāna kungs. Lieliskas iespējas bija pavērtēt, kā ir, kad ienāk jauns ministrs jomā, kura bija tāda iestagnējusi. Uzreiz ir nepatika varbūt, bet jāsaprot, ko tas ilgtermiņā var dot Latvijai, ekonomikai, mūsu dažādiem reitingiem, mūsu iespējām šeit attīstīt biznesu un pieslēgt investīcijas. Tā kā tas prasa sajust to komandu, vēlmi un nenobīties. Tām reformām arī daudzām pēc idejas jānotiek, mēs nevaram apstāties, ka šķiet, ka viss ir kārtībā Paskatāmies, kur ir Igaunija. Igaunija tās lietas, par ko mēs tagad diskutējam ir izdarījusi 90. gados otrā pusē un 2000. gadu sākumos. Tāpēc teiksim viņa n-tajos reitingos ir augstāk. Un tāpēc algu līmenis ir augstāks, tāpēc tur ir cits dzīves līmenis un uztvere.”
