Dienas notikumu apskats

„Vienotība” valdības sēdē nebloķēs ievadāmo ķīmij-terapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Dienas notikumu apskats

Austrijā darbu sākusi jaunā valdība, kuru vada konservatīvo pārstāvis Sebastians Kurcs

Par "Saskaņas" ņemšanu valdībā "Rīdzenes sarunās" Lembergs "blefojis"

Lembergs: ««Rīdzenes» sarunās» blefoju; Šķēle noliedz labuma gūšanu no Tirdzniecības ostas

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība) viesnīcā „Rīdzene” 2010. gadā apspriedis iespēju veidot koalīciju ar „Saskaņu”, jo zinājis, ka sarunas tiek ierakstītas un vēlāk tiks nodotas “Vienotībai”. Šādu versiju Lembergs pirmdien, 18. decembrī, pauda parlamentārās izmeklēšanas komisijā, sakot, ka sarunās blefojis.

Par citiem žurnāla „Ir” publicētajiem „Rīdzenes sarunu” fragmentiem Lembergs gan atteicās runāt, jo nav pierādīts, ka sarunas ir autentiskas. Komisija pirmdien iztaujāja arī ekspremjeru Andri Šķēli, uzņēmēju Viesturu Koziolu un bijušo akciju sabiedrības „Diena” padomes priekšsēdētāju Aleksandru Tralmaku.

Lembergs: Zināju, ka mani noklausās

Lemberga iztaujāšana „oligarhu lietas” parlamentārajā izmeklēšanas komisijā ilga vairāk nekā pusotru stundu. Starp “Vienotības” frakcijas deputātu Andreju Judinu un Lembergu bieži izcēlās strīdi. Lembergs uz jautājumiem par žurnālā „Ir” publicētajām viesnīcā „Rīdzene” ierakstītajām sarunām pārsvarā izvēlējās neatbildēt, sakot, ka sarunas nav autentiskas, un kritizējot žurnāla izdevējus. Piemēram, uz Judina jautājumu par Lemberga interesi kļūt par “airBaltic” īpašnieku Lembergs atbildēja šādi: “Tas ir žurnāls, kas darbojas, lai sašķeltu Latvijas sabiedrību un sarīdītu, pirmkārt, latviskās partijas, un jūs viņas atbalstāt, tas ir ļoti slikti. Jūsu mērķis ar žurnālu „Ir” ir radīt iekšpolitisko krīzi Latvijas nelabvēļu vārdā.”

Tikmēr uz citiem jautājumiem par publicētajām sarunām Lembergs līdzīgi kā iepriekš ZZS pārstāvošais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzīst, ka ir blefojis.

Vienā no publikācijām žurnālā „Ir” rakstīts, ka 2010. gadā, pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām, Lembergs stāstījis Ainaram Šleseram un „Saskaņas” līderim Jānim Urbanovičam, ka pats uzdevis ZZS vēlēšanu sarakstos neiekļaut kandidātus, kas negribētu strādāt koalīcijā ar „Saskaņu”. Tagad Lembergs stāsta, ka toreiz jau zinājis, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sarunas noklausās. Tādēļ par „Saskaņas” ņemšanu valdībā speciāli blefojis, lai ietekmētu “Vienotību”.

Lembergs bijis pārliecināts, ka viņa teiktais nonāks līdz “Vienotībai”, jo tiem informāciju esot piegādājuši KNAB darbinieki, šobrīd politiķi, Juta Strīķe un Juris Jurašs. “Par cik es zinu, ka Jurašs un Strīķe strādā kopā ar vienu “Vienotības” spārnu, ka viņi to informāciju nodos un tas būs pozitīvi politiskajam procesam,” teica Lembergs. Viņš arī noliedz, ka būtu domājis “Saskaņai” piedāvāt vietu valdībā.  “Tas nav iespējams ar ZZS. ZZS kā partija tādu lēmumu nevar pieņemt,” teica Lembergs.

Šķēle noliedz, ka būtu patiesā labuma guvējs RTO

Bijušais premjers un tagadējais uzņēmējs Andris Šķēle pirmdien, 18. decembrī, tā saucamo “oligarhu sarunu” Saeimas izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka būtu patiesā labuma guvējs Rīgas Tirdzniecības ostā (RTO) un laikrakstā “Diena”.

Šāds jautājums radās, jo atbilstoši žurnālā “Ir” publicētajam varēja noprast, ka Šķēle šajos uzņēmumos ir patiesā labuma guvējs. Bijušais premjers norādīja, ka par viņa neesamību šajos uzņēmumos var pārliecināties viņa 2010. gada amatpersonas deklarācijā.

Šķēle stāstīja, ka savulaik laikraksts “Diena” bija bankrota priekšā, tāpēc tā laika “Dienas” īpašnieks – zviedru uzņēmums “Bonnier” – meklēja iespēju pamest Latvijas tirgu. To zinot, Šķēles uzņēmums UVK 2009. gadā noslēdza līgumu ar “Dienas” īpašniekiem - Rīgas Tirdzniecības ostu - lai palīdzētu no “Dienas” nodalīt labos aktīvos. Par labajiem aktīviem atzina “Dienas māju” un tipogrāfiju. Tā arī esot vienīgā Šķēles saikne ar “Dienu”, viņš apgalvoja pirmdien notikušajā sēdē.

“Dienas” iegādes dokumentus Šķēle aicināja meklēt krimināllietas materiālos. Arī ietekme uz saturu Šķēlem neesot bijusi. Norādījumus par to, kurus žurnālistus atlaist un kurus paturēt, Šķēle neesot devis. Tomēr viņš esot devis padomu, ka vajag pilnveidot kritērijus darbinieku algām.

Šķēle atzina, ka viņam ir radinieki, kas ir līdzdalībnieki RTO, taču pašam viņam tā nepiederot.

Šķēlem komisijā arī prasīja par viņa interesi minerālmēslu terminālī Rīgas ostā. Šķēle uz to atbildēja aptuveni - zin, ka tas ir labs projekts, taču problēmas radot sankcijas ar Krieviju. Tomēr Šķēle esot pazīstams ar termināļa īpašnieku.

“Vienotības” frakcijas Saeimas deputāts Andrejs Judins Šķēlem prasīja par attiecībām ar Aināru Šleseru. Šķēle teica, ka tolaik viņi ir uzturējuši nelielu kontaktu. Šlesers arī viesojies Šķēles birojā Dzirnavu ielā. 2010. gadā tikšanās mērķis bijis partiju apvienības “Par labu Latviju” dibināšana.

Uz sēdi bija aicināts arī bijušais laikraksta “Diena” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks un preses izdevuma agrākais īpašnieks Viesturs Koziols. Arī viņi noliedza savu ietekmi uz laikraksta redakcionālo neatkarību, uzsverot, ka esot mēģinājuši avīzi glābt no bankrota.

Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” norādīja, ka Šķēle un Lembergs uz vairākiem jautājumiem atbildējuši, ka vairs neatceras notikušo.

Tomēr viņa tam neticot, jo runa ir par miljoniem eiro vērta uzņēmuma – RTO – finansēm.

Jau ziņots, ka Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji paredzēts seši mēneši. Komisija izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.

KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti