De Facto

Atlīdzība valsts uzņēmumu vadītājiem - uz atļautā robežas

De Facto

«RīgaTV 24» vēsturiskais investors – ar Māri Martinsonu saistīta firma

Lembergs noraida savu patiesā labuma guvēja statusu, taču deklarē 8 centus vērtas tiesības

Lembergs noraida savu patiesā labuma guvēja statusu, taču deklarē 8 centus vērtas tiesības

Vairākos noziegumos apsūdzētais Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) savā valsts amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu pirmo reizi deklarējis patiesā labuma guvēja tiesības, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Iepriekš Lembergs Uzņēmumu reģistram sūdzējies, ka esot nepatiesi reģistrēts kā vairāku juridisko personu patiesais labuma guvējs. Tomēr tagad šīs savas tiesības Lembergs ir novērtējis astoņu centu apmērā.

Aivara Lemberga valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, kas vairumam citu amatpersonu  daudzo amatu, īpašumu un ienākumu veidu dēļ izskatītos visai eksotiska, Ventspils mēra gadījumā nav nekas neierasts. Bez Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja posteņa Lembergam pērn bija vairāk nekā desmit citu amatu, piemēram, tādās biedrībās kā Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, kā arī Ventspils brīvostas pārvaldē.

Ventspils brīvostas pārvaldi pagājušajā decembrī uz pāris nedēļām ASV bija iekļāvusi tā dēvētajā Magņitska sankciju sarakstā kā Lemberga kontrolē esošu organizāciju. Pēc viņa aiziešanas no valdes priekšsēdētāja amata (pērn nopelnīti 41 316 eiro), Ventspils brīvosta no melnā saraksta tika svītrota. Taču visas trīs pieminētās Lemberga vadītās biedrības joprojām ir Magņitska sarakstā. Ventspils attīstības aģentūra pērn bija Lemberga ienākumu lielākais avots – tikai mazliet pietrūka, lai tur viņš būtu saņēmis apaļus 100 tūkstošus eiro (99 300 eiro). Arī sankcijām pakļautajā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā Lembergs pērn nopelnīja vairāk nekā Ventspils domē (attiecīgi 23 788 eiro un 23 056 eiro). Savukārt Lemberga lielā pensija (73 111 eiro) jau dažus pēdējos gadus nav nekāds jaunums.  

Pērn Lembergs saņēma arī iespaidīgu dāvinājumu no savas meitas Līgas Lembergas – 86 tūkstošus eiro. Publiski viņš no saviem vecākajiem bērniem, arī līdzapsūdzētā dēla Anrija, mēģina distancēties. Piemēram, nesenā iesniegumā Latvijas Televīzijai Aivars Lembergs iebilda pret “De facto” sižetos lietoto apzīmējumu “Lembergu ģimene”: “Nav jābūt īpaši gaišam, lai apjēgtu, ka Aivaram Lembergam ir sava ģimene, Anrijam Lembergam sava un Līgai Lembergai sava. Visas šīs trīs ģimenes kopā neveido Lembergu lielģimeni.”

Taču dāvinājums no meitas nav pārsteidzošākais jaunums. Kaut kas līdz šim Lemberga deklarācijās nebijis parādās sadaļā, kurā tiek prasīta informācija par gūto labumu no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas. Proti, patiesā labuma guvēja statuss.

Astoņas vienādas ailītes ar ierakstu “Patiesā labuma guvēja tiesības”. Katrai pretī norādītā vērtība – viens cents.

To, uz kādiem uzņēmumiem šīs tiesības attiecas, no deklarācijas publiskās daļas šobrīd saprast nevar. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gan skaidro, ka šī vēl varētu nebūt galīgā Aivara Lemberga deklarācijas versija, jo mēneša laikā no publicēšanas to vēl var labot.

Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas portālā publiski pieejamā informācija liecina, ka Lembergs ir patiesais labuma guvējs piecos uzņēmumos: ar tranzītbiznesu saistījās akciju sabiedrībās “Ventbunkers”, “Kālija parks” un “Ventspils tirdzniecības osta”, kā arī SIA “Inter-Rīga” un SIA “PMT Balticum”. Turpat sīki aprakstītas arī viņa kontroles ķēdes pār šiem uzņēmumiem. Informāciju sniegušas uzņēmumu valdes, kas ir saistītas ar Šveices advokātu un Lemberga krimināllietā arestētās mantas pārvaldnieku Rūdolfu Meroni.

“Informācija par to, ka amatpersonas ir patiesie labuma guvēji, mēs iegūstam no Uzņēmumu reģistra (UR) veiktajiem ierakstiem publiski pieejamajā komercreģistrā. Kāda tā informācija tur ir, tādu mēs to arī pieņemam. Un, ja mūsu rīcībā nav citu faktu, kas disonētu ar šo informāciju, tad mēs to uzskatām un pieņemam par patiesu,” skaidro VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieks Mārtiņš Kalniņš. Vaicāts, vai amatpersonai, pildot deklarāciju, ir pienākums, lai informācija sakristu ar UR  ierakstīto, VID pārstāvis uzsver: “Jā, noteikti! Noteikti jā.”

Vai Lembergs deklarācijas nepubliskajā daļā ir aprakstījis tādas pat ķēdes kā UR? Sabiedrībai šobrīd tas nav zināms. Regulējums par patieso labuma guvēju reģistru ir jauns, tāpēc dažādām iestādēm valsts amatpersonu sniegtās informācijas salīdzināšanas un pārbaudes prakse vēl nav izveidojusies. 

“Šajā brīdī  es nesaredzu, ka ir vajadzīga specifiska sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo VID piekļūst šai informācijai tāpat kā jebkurš cits. Ja viņi redz, ka tā informācija nesakrīt ar to, kas ir viņu rīcībā iesniegts, tad tālāk tur jau kāda UR iesaiste nav nozīmīga, jo tad ir jānotiek noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai. Tas, ko var izdarīt UR – var iedot arī šos pamatojošos dokumentus, kas ir iesniegti un kas nav jebkuram pieejami, kuriem ir vajadzīgs pamatojums, lai piekļūtu šai informācijai. Tikai tādā mērā vēl var UR palīdzēt, bet citādi... [ne],” uzskata UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Iepriekš Lembergs ir publiski apgalvojis, ka nepiekrīt Uzņēmumu reģistrā ierakstītajam par viņu kā par patieso labuma guvēju. Atbildot uz “De facto” jautājumu par deklarāciju, Lembergs savā iknedēļas prese konferencē paziņoja, ka šobrīd ar UR tiesājas “apgabaltiesas līmenī”. “De facto” noskaidroja, ka pirmajā instancē Lemberga sūdzība tika noraidīta. 

Savukārt deklarācijā sevi kā patieso labuma guvēju Lembergs ierakstīja, jo no VID saņēmis skaidrojumu, ka tas, kas ierakstīts UR, esot jādeklarē.

“Nu, ja vajag deklarēt, tad vajag deklarēt. Es esmu deklarējis, un tur ir ailīte... (..) Tur ir summa, kādā vērtībā, jānorāda. Kā es varu zināt? Kā es varu zināt? Man nav informācijas, kāda summa. Un es teicu: neaizpildām to, nu mēs nezinām. Ieliekam jautājuma zīmi vai ierakstām ar vārdiem, ka nezinām. Programma neņem pretī! Obligāti jāieraksta kaut kāds cipars.

Nu, es domāju – a kādu ciparu ierakstīt? Nu ierakstījām: 0,01 eiro. Mazāk nevar būt,” klāsta Lembergs.

Deklarācijas nepublicējamajā daļā Lembergs esot aprakstījis visu, kā šī situācija veidojusies. Viņš skaidro, ka deklarāciju labos, ja uzvarēs Uzņēmumu reģistru tiesā. Ja ne – šāds norādījums par patieso labuma guvēju deklarācijā, Lemberga vārdiem, “plivināsies” arī turpmāk.

Rudenī Lembergs bija vērsies Satversmes tiesā (ST) par likuma normām, uz kuru pamata viņš tika ierakstīts kā patiesais labuma guvējs. Tiesa lietu pēc šī pieteikuma ierosināt atteicās, jo Lembergs vēl nebija izmantojis vispārējos līdzekļus savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Piemēram, ja Lembergs uzskata, ka uzņēmumi viņu nepatiesi norādījuši kā savu patieso labuma guvēju, viņš pret tiem var vērsties ar civilprasību, norādīja ST. To pašu vēlāk paudusi arī Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā.

Lemberga iesniegto sūdzību par it kā nepatiesi piemēroto patiesā labuma guvēja statusu UR rudenī pārsūtīja Valsts policijai. Tās Kurzemes reģiona pārvaldē ”De facto” pavēstīja, ka resoriskās pārbaudes rezultātā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Ventspils policijas iecirkņa amatpersonas no uzņēmumiem ieguva informāciju, kas apstiprina, ka persona, proti, Lembergs, ir uzskatāma par patieso labuma guvēju. Tātad uzņēmumi nav snieguši nepatiesas ziņas, līdz ar to nav saskatāms noziedzīgs nodarījums, vēsta policija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti