Otrdien tiesas sēde sākās pulksten 9.00 un tā noslēdzās aptuveni pusotru stundu vēlāk. Lembergs, kurš atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, tāpat kā lietas dalībnieki sēdei pievienojās attālināti. Lietu izskatīja mutvārdu procesā, taču, tam ritot videokonferences režīmā, novērojami bija vairāki tehniski šķēršļi. Piemēram, skaņas kvalitāte bija slikta un apsūdzētā Lemberga teiktais pat pusvārdā pārtrūka.
Sākotnēji Centrālcietums sēdei pieslēdzās no vienas telpas, taču tajā neatradās apcietinājumā esošais Lembergs. Viņš bija blakus telpā. Tiesa lūdza ieslodzījuma vietai, vai Lembergu nevar pārvest uz attiecīgo telpu, taču apsūdzētajam bijušas pretenzijas par apgaismojumu un telpas plašumu. Tāpēc bija jāuzgaida pāris minūtes, kad Centrālcietums sēdei pieslēdzās no telpas, kurā Lembergs atradās.
Lembergs vairākkārt centies panākt apcietinājuma atcelšanu veselības problēmu dēļ, taču tas, ka sākusies lietas izskatīšana, nozīmē, ka tiesa var izvērtēt arī apcietinājuma pamatojumu. Šādu lūgumu tiesai iesniedzis Lemberga advokāts Māris Grudulis. Tomēr līdz lūgumu izskatīšanai tiesa netika, jo Lembergs rosināja noraidīt tiesas sastāvu.
Apelācijas instance lietu skata trīs tiesnešu sastāvā, kurā ir Sandra Amola, Signe Kalniņa un Valdis Vazdiķis, bet par rezerves tiesnesi nozīmēta Lauma Šteinerte.
Lembergs pieteica noraidījumu par visu tiesnešu sastāvu.
Viņš pieteikumu pamatoja ar to, ka pērn maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), kas ir arī viņa politiskais pretinieks, publiski teica, ka Lembergs ir vainīgs viņam inkriminētajos noziegumus un drošības līdzeklis apcietinājums ir pamatots, taču pilnais tiesas spriedums vēl nebija stājies spēkā, kas apsūdzētajam liek secināt, ka Bordāns pirms tiesas sprieduma jau zināja tā iznākumu.
“Neatcels man Bordāna uzlikto drošības līdzekli apcietinājumu, netaisīs man attaisnojošu spriedumu, jo vienkārši to nedrīkst darīt, jo tas negatīvi ietekmēs viņu [tiesnešu] personīgo dzīvi. Tāpēc es, godātā tiesa, visiem tiesnešiem piesaku noraidījumu,” sacīja Lembergs.
Tāpēc, Lemberga ieskatā, Rīgas apgabaltiesas tiesnešu sastāvs nevar objektīvi viņa lietu skatīt, jo ir ietekmēts no tieslietu ministra puses.
Lemberga aizstāvis, zvērināts advokāts Māris Grundulis piebilda, ka tieslietu ministrs ir arī Tieslietu padomes loceklis, kurš var ietekmēt apgabaltiesas tiesnešus.
“Es domāju, ka par vispār zināmu faktu ir jāatzīst tas, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns un apsūdzētais Aivars Lembergs jau ilgstošus gadus politiskajā laukā ir ļoti sīvi pretinieki. Bordāna kungs ļoti daudzu gadu garumā savu politisko kārti ir licis uz tā saucamo oligarhu un Lemberga kunga apkarošanu,” sacīja Grundulis.
Arī šajā lietā cietušais uzņēmējs Ainārs Gulbis pieteica noraidījumu vienai no tiesnesēm – Sandrai Amolai –, jo viņa 2006. gadā tolaik vēl kā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāja piedalījusies procesā, izskatot Lemberga sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu.
Savukārt prokurors Aivis Zalužinskis neuzskata, ka visa sastāva un arī atsevišķas tiesneses noraidījums ir pamatots.
Viņš skaidroja: “Tas vien, ka publiski kāda no valsts amatpersonām ir paudusi savu viedokli – vienalga, kāds tas būtu, tas nav tiešā veidā attiecināms uz konkrēto tiesas sastāvu, par to, ka viedoklis ir ietekmējis konkrēto tiesas sastāvu. Uz šāda pamata nevar pieteikt noraidījumu.”
Tiesneši izskatīs pieteiktos noraidījumus un par lēmumu informēs 2. februārī pulksten 13.00.
Apelācijas instancē šajā krimināllietā nozīmētas vēl 167 sēdes, kas saplānotas līdz gada beigām.
KONTEKSTS:
Pēc 12 gadus ilgušas tiesāšanās pirmās instances tiesa 2021. gada 22. februārī pasludināja saīsināto spriedumu tā sauktajā Aivara Lemberga tiesas prāvā. Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Tostarp tiesa nolēma konfiscēt arī Lembergam piederošo nekustamo īpašumu Puzē.
Lembergs tika atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā. Savukārt par nevainīgu Lembergs atzīts apsūdzībās par lēmumu pieņemšanu, atrodoties interešu konfliktā, un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Aivara Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un vienu mēnesi, bet tiesas zālē viņu neapcietināja. Uzņēmējam Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu, bet tiesas zālē neapcietināja.
