Aktuāli

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars par pašvaldību vēlēšanām

Aktuāli

Finanšu ministre par nodokļu politikas iecerēm

Lemberga prāvā bažas par procesa novilcināšanu

Lemberga prāvā bažas par procesa novilcināšanu

No pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") krimināllieta tiesā atrodas jau devīto gadu. Pēdējie septiņi mēneši pavadīti, uzklausot apsūdzētā Aivara Lemberga liecības. Valsts apsūdzības uzturētāji bažījas, ka liecināšanu apsūdzētais izmanto tiesas procesa novilcināšanai.

Šķita, ka jau finiša taisne...

Tā dēvēto Lemberga tiesas prāvu jau devīto gadu pirmajā tiesu instancē iztiesā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans.

Pirms diviem gadiem prokurors Juris Juriss bija optimistisks un kārtis lika uz pērnā gada nogali. Nu apsūdzības uzturētāji no paredzējumiem atturas.

Prokurors Jānis Ilsters saka – prognoze ir ķēpīga lieta, pat laika ziņu pareģi kļūdās.

Apsūdzības šajā prāvā ir smagas: kukuļa izspiešana, naudas legalizācija, dokumentu viltošana, dienesta stāvokļa izmantošana, nepatiesas ziņas amatpersonas deklarācijā, kukuļņemšana un interešu konflikts. Neviens no trim apsūdzētajiem — Lembergs, viņa dēls Anrijs un Ventspils tranzītbiznesa menedžeris Ansis Sormulis — savu vainu neatzīst.

Lembergs liecina jau septīto mēnesi

Kad pērn 10.oktobrī Lembergs stājās pie liecinieku sola, šķita – lieta patiesi nonākusi finiša taisnē. Pārējie divi apsūdzētie ar liecību nolasīšanu tika galā apmēram divās dienās katrs.

Lembergs liecina jau septīto mēnesi. Ilsters uzskata, ka Lembergs liecināšanu izmanto procesa paildzināšanai.

”Manā praksē nav bijuši tādi gadījumi, kad apsūdzētais tik ilgi liecina. Šeit viņš nodarbojas ar ļoti lielu demagoģiju. Tiesa ir vairākas reizes pateikusi, lai viņš liecina par faktiskiem apstākļiem – vai viņš piedalījās lēmumu pieņemšanā, vai viņš parakstīja. Viņš tos ignorē,” saka Ilsters.

Prokurors domā, ka apsūdzētā mērķis ir panākt, ka lietu neizdodas izskatīt saprātīgos termiņos. Tas būtu būtisks apstāklis, lemjot par sodu.

„Ne jau tiesa pārkāpj šo saprātīgo termiņu. Pats Aivars Lembergs pārkāpj šo saprātīgo termiņu,” uzsver prokurors.

Kriminālprocesa likums nesaka, cik ilgs laiks jāatvēl apsūdzēto liecībām. Taču piedāvā vairākus liecību sniegšanas variantus. Proti, pie atbildības sauktais var savas liecības nolasīt, atsakoties atbildēt uz tiesas un citu procesa dalībnieku jautājumiem. Apsūdzētais drīkst neliecināt vispār. Radio uzrunātie juristi saka, savā praksē nav saskārušies ar gadījumiem, kad apsūdzētais runātu nedēļām un mēnešiem ilgi.

Parasti apsūdzētos uzklausa dažās stundās vai dienās

Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis atstāsta tiesneša Jura Stukāna teikto, kurš iztiesāja tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu.

Apjomīgajā procesā apsūdzēto liecības aizņēma dienas, nevis mēnešus.

„Ir grūti salīdzināt šo lietu ar tā saukto digitālās TV lietu. Tur pirmajā instancē 20 apsūdzētie ar savām liecībām tika galā daudz ātrāk. Laikā, kamēr tika uzklausītas liecības tiesas sēdēs, tika arī uzklausīta virkne lūgumu, tie tika izlemti, un tiesa lēma arī par citiem jautājumiem; bija sēdes, kas tika atliktas lietas dalībnieku slimības dēļ. Tomēr tajā lietā runa ir par dienām, nevis mēnešiem, ko reāli aizņēma apsūdzēto liecības – katrs vidēji vienā sēdē liecināja un bija arī vairāki, kas liecības sniedza tikai rakstiski,” norāda Ločmelis.

Arī prokurors Agris Skradailis, kurš ir viens no apsūdzības uzturētājiem Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, saka, parasti apsūdzēto liecības ir dienu jautājums.

„Tas ir stundu vai tas ir vienas dienas tiesas sēdes jautājums. Ja ir plašāka apsūdzība, tad tas aizņem arī vairākas tiesas dienas,” pauž Skradailis.

Viņš savā tiesu praksē nav saskāries, ka apsūdzētais liecināšanu izmantotu procesuālās gumijas stiepšanai. „Es praksē neesmu saskāries ar to, ka liecinot tiktu vilkts laiks garumā. Neesmu saskāries. Varbūt ir bijuši tādu momenti, kad pienāk kārta apsūdzētajam liecināt, tad saslimst, viņš velk laiku garumā līdz tai liecināšanas reizei,” teica Skradailis.

Prokurors uzsver, ja apsūdzētais savās liecībās novirzās no lietas būtības, tad viņu uz pareizā ceļa atgriež tiesa. Taču, ja liecību saturs attiecas uz apsūdzību, ierobežot laikā nevar. „Ja ir runa par ievārījuma zādzību, tad nav jēgas apsūdzētajam stāstīt savu grūto bērnību,” piemēru piedāvā Skradailis.

Advokāts uzstāj uz tiesībām izteikties

Cits viedoklis ir advokātam Dmitrijam Skačkovam, kurš kā aizstāvis piedalījies virknē garu procesu. Aizstāvis saka, nereti apsūdzētajiem liedz izteikties.

„Personai ir tiesības uz aizstāvību, un personai ir tiesības izstāstīt tos apstākļus, kurus cilvēks uzskata par svarīgiem,” saka Skačkovs.

“Neviens nedrīkst viņam šādas tiesības liegt. Pēdējos gados vispār ir pieaugusi tāda neveselīga tendence pie katras izdevības ierobežot cilvēka tiesības, tajā skaitā izteikt savu viedokli un pastāstīt tiesai par sev svarīgiem faktiem,” pauž advokāts.

Viņš ilgā liecināšanā gumijas stiepšanu neredz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti