Līdz ar to domes sēdē izsludināts pārtraukums līdz 5. jūlijam. Par tālāko rīcību Lemberga pārstāvētais spēks lems valdes sēdē.

Lai ievēlētu domes priekšsēdētāju, nepieciešams deputātu vairākums. "Latvijai un Ventspilij" vēlēšanās ieguva septiņas vietas domē, bet, Lembergam atrodoties apcietinājumā, faktiski balsis ir sešas.

Tikpat balsu ir pārējām domē ievēlētajām partijām: "Jaunās Vienotības"/Latvijas Reģionu apvienības (JV/LRA) sarakstam, partijai "Latvijas attīstībai", Nacionālajai apvienībai (NA) un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kas Lembergu neatbalsta.

"Ļoti žēl, ka jaunievēlētie deputāti neieklausījās mūsu argumentos, jo būtu svarīgi ievēlēt domes priekšsēdētāju, jo dome nevar pilnvērtīgi sākt strādāt un pirmā sēde nebeidzas, kamēr nav ievēlēts domes priekšsēdētājs," sacīja Ventspils domes deputāts Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Tikmēr Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība"/Latvijas Reģionu apvienība) atzīmēja: "Notiesājošs pirmās instances spriedums par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, manuprāt, ir pietiekams arguments, lai persona ar šādu reputāciju nevarētu vairāk pretendēt vadīt Ventspils pilsētas domi."

Lai iegūtu domē vairākumu, vēlēšanu uzvarētājiem "Latvijai un Ventspilij" jāgaida, kad Lembergu no cietuma izlaidīs. Tomēr tas var prasīt vairākus mēnešus. Otrs variants izejai no strupceļa – izvirzīt kādu citu kandidātu. Iespēju atbalstīt kādu citu "Latvijai un Ventspilij" pārstāvi apliecināja arī pārējo partiju pārstāvji.

Lemberga vietnieks partijā "Latvijai un Ventspilij" Vītoliņš turpmākās rīcības variantus iztirzāt pēc sēdes nevēlējās. Viņš norādīja, ka par to šodien sasaukta partijas valdes sēde.

"Bet es neesmu pārliecināts, ka mēs uzreiz teiksim visu to, ko valde lēma, jo mums ir jāizdara politiskās konsultācijas," piebilda Vītoliņš.

Ja Ventspils dome trīs mēnešus nespēs ievēlēt mēru, Saeima varēs lemt par domes atlaišanu.

Lembergs ir vadījis septiņus Ventspils domes sasaukumus.

Vēlēšanu rezultāti Ventspils pilsētā

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.