Panorāma

Panorāma

Panorāma

211 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi

Leļļu meistara dārgumi

Leļļu meistara dārgumi Daugavgrīvas cietoksnī

Viss mūžs pavadīts teātrī un starp lellēm un vēl 82 gadu vecumā viņš katru dienu brauc uz Leļļu teātri, lai strādātu. Mākslinieks butafors Vilnis Jēkabsons vairākus desmitus leļļu izmitinājis savās mājās, jo vietas trūkuma dēļ teātra noliktavā tām nav vietas. Tagad daļa no tām devušās uz izstādi Daugavgrīvas cietoksnī.

"No bērnības te nekur nedrīkstēja iet, tā bija kara zona, šite viss bija kara zona, Daugavgrīva vispār bija slēgtā zona mums, tā kā tur ar atļaujām tikai. Bet nu bērni ir bērni, tie jau gāja visur, uz savām palaidnībām arī vajadzēja iet. Ziemā īpaši, tad vēl bija kārtīgs ledus, tad jau varēja visur tikt," saka Jēkabsons, kas Bolderājā nodzīvojis visu mūžu.

Pastaigājoties šeit ar mazbērniem un mazmazbērniem ilggadējais Leļļu teātra mākslinieks nolēmis, ka lelles jāparāda tieši šeit. "Manā uztverē likās, ka šajā daļā ļoti labi iederēsies, man tās vecās velves patīk. Daži briesmonīši, bet viņi ļoti labi skatās un viņus nevar neizlikt... te ir vilks, tas ir no ezīša miglā, tā arī ir domāta cilvēkam apģērba veidā," stāsta leļļu meistars.

Izstādē apskatāmi gan šādi leļļu teātra rekvizīti, gan klasiskas lelles, kuras aktieris vada, pats atrodoties aiz aizslietņa. "Te ir atklātais princips aktiera, nav aiz širmja vai kā kādreiz, man gan personīgi patīk širmja lelles labāk. Tas piesaista to uzmanību lellei, bet te ir reizēm,  ka iesaistās tā, ka tā lellīte drusku pazūd," skaidro Jēkabsons.

Kad nonāca teātrī, Jēkabsons strādāja kopā ar leģendārajiem Arnoldu Burovu un Pāvilu Šenhofu. Daudz iemācījies no viņiem, tagad 82 gadus vecais leļļu mākslinieks rūpējas par viņu mantojumu.

"Kas nu vēl bija saglabāts, viņas jau praktiski jāsaka tā ir uz izjukšanas robežas, tas ir redzams un saprotams, cik varēju tik es viņas uzprišinājis un atjaunojis. Viņas jau visas ir tomēr apbružātas un plaisā te, viss kas tāds, bet atkal to visu špaktelēt ciet arī nav labi, jo viņš zaudē to savu vērtību tomēr. Mācījos amatniecību, bet iznācu pavisam kas cits, pēc amatniecības bija nozīmējums, padomju laikā bija nozīmējums un man uzrakstīja uz papīrīša, zīmītē – leļļu teātris, aizgāju, nekāda saprašana nebija, ne mazākā, pa tiem gadiem, kas nu jau Leļļu teātrī ir 35, bet pa vidu vēl citi teātri – praktiski man viss mūžs tikai ar teātri ir aizgājis, teātris samaitāja drusku. Ar teātri vispār saslimst, ja tā riktīgi ieiet teātrī, vienalga vai tas ir lielajā teātrī, kur taisa lielās dekorācijas, jā, saslimst un tad ir grūti pāriet uz ko citu un aiziet un tad tā arī paliek," saka leļļu meistars.

Mājās Jēkabsona kungam lelles izvietotas pirts priekštelpā un tās apdzīvojušas visu veco garāžu. Īpaši mīļas tās ir mazmazbērniem. "Viņiem patīk tās lelles, kur es atļauju, kur var... kustināt un visu ko tādu, ielikt vēl savu dzīvību klāt, bet ir dažas kurām es neļauju to darīt," stāsta Jēkabsons.

Gan leļļu, gan mazmazbērnu man ir krietns pulciņš, smej sirmais kungs. Izstādes atklāšanā puse bija manējie. Bet pārējiem interesentiem izstāde bez maksas apskatāma visu oktobri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt