ĪSUMĀ:
- Legionellas baktērijas var inficēt cilvēku, ja tiek ieelpotas; šogad jau 11 cilvēki miruši.
- "Rīgas ūdens" seko līdzi arī citām baktērijām ūdenī.
- "Rīgas namu pārvaldnieks" šogad vairāk novēro legionellu savairošanos; aizdomas, ka cilvēki pārāk taupa ūdeni.
- Apsaimniekotājus aicina nesamazināt ūdens temperatūru; iedzīvotājus aicina netaupīt ūdeni un notecināt to.
Legionellas baktērijas dzīvo ūdens caurulēs. Tās nav bīstamas, ja tiek iedzertas. Inficēt cilvēku šīs baktērijas var brīdī, kad tās pārvietojas ar ūdens aerosolu un tiek ieelpotas. Tātad – riskanta ir tieši iešana dušā.
"Riska faktori ir tādi – ja cilvēks ir vecāks par 50 gadiem, ja viņam ir kādas arī savas hroniskas saslimšanas un vīrieši un smēķētāji. Tā mēs redzam pēc mūsu statistikas datiem,"
stāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Viktorija Leitēna. Inficējot cilvēku, tās var radīt dažāda smaguma saslimšanu.
"Viņas nonāk plaušās, un tad ir iespēja saslimt – pirmais, diezgan vieglā formā. Tas ir tā saucamais Ponjaka drudzis – persona apmēram pēc septiņām dienām izjūt nelielu temperatūru, un šis Ponjaka drudzis var pāriet pats par sevi. Un tad ir otra stadija, ka var diezgan smagā formā saslimt, un tas ir plaušu karsonis jeb pneimonija. Un tālāk jau ir iespēja, ja neārstē, tad ir lielākas iespējas, ka tas būs letāls gadījums," stāstīja Leitēna.
SPKC statistikā mana satraucošu tendenci. Katru gadu ar legionellām inficējas vairāki desmiti cilvēku, bet šogad ir manāma lielāka mirstība. Šogad konstatēti teju 60 inficēšanās gadījumi, un tieši legionellas atzītas par vainīgām jau 11 cilvēku nāvē.
SPKC epidemioloģe Leitēna neizslēdz iespēju, ka pie legionellu uzvaras gājiena vainojama energocenu krīze. Cilvēki un apsaimniekotāji vēlas ietaupīt, tādēļ pa caurulēm plūst vēsāks ūdens. Leitēna skaidroja – legionellas baktērijām patīk ūdens robežās no plus 20 līdz plus 50 grādiem. Šogad bieži temperatūra bijusi tieši legionellu komforta līmenī, jo energoresursu cenu krīzes dēļ mainīti noteikumi, kas paredzēja, ka ēkā ieplūstošajam ūdenim jābūt vismaz 55 grādus siltam. Šobrīd šādas prasības nav, un tādēļ ēkās var ieplūst arī vēsāks ūdens.
"Šogad mums pēc statistikas datiem gandrīz pusē paraugu temperatūra bija zemāka par 50 grādiem.
Tas arī ir kā tas riska faktors. Plus tās caurules – kāda ir kvalitāte, cik vecas, vai ir rūsējušas, vai ir bioplēve, jo tām legionellām patīk vairoties, kur ir bioplēve, kur ir stāvošs ūdens. Jo ātrāk notiek ūdens tecēšana, jo trubas ir tīrākas un legionellas ātrāk aizplūst, arī nesavairojas, un risks saslimt ir zemāks," stāstīja Leitēna.
Epidemioloģe uzsvēra, ka iedzīvotāji arī paši var ievērot piesardzības un profilakses pasākumus, lai mazinātu risku saslimt. Piemēram, ilgāku laiku neizmantojot dušu, vēlams pirms lietošanas atgriezt krānu un notecināt karstu ūdeni. Tāpat iespējams izvēlēties vannu dušas vietā, kā arī pa laikam dezinficēt dušas galviņu, piemēram, ar hloru saturošu balinātāju. Taču lielā mērā pie vainas ir ēkās esošās caurules, kuras jau ir ēkas īpašnieka vai pārvaldnieka atbildība.
Veselības inspekcijas pārstāve Iveta Balode skaidroja – inspekcija mēdz noteikt cauruļvadu dezinfekciju ēkas apsaimniekotājiem, ja mājā ir konstatēta legionellas baktērija. Šis darbs norit ciešā sadarbībā ar slimību konstatējušo ārstu un SPKC.
Balode stāstīja: "Novembrī SPKC ir konstatējis legionellas baktērijas četrās vietās – trīs Rīgā un vienu Valmierā. Tad SPKC ziņo apsaimniekotājam un ziņo arī vienlaikus Veselības inspekcijai, lai mēs būtu lietas kursā par to, ka konkrētajam apsaimniekotājam ir uzdots pienākums veikt profilaktiskos pasākumus. Pēc tam mēs savukārt uzraugām, lai tie tiktu veikti trīs nedēļu laikā."
Decembrī šobrīd legionella ūdens caurulēs konstatēta vienā gadījumā – tas bijis Daugavpilī, taču statistika rāda, ka legionellas vislielākā problēma ir tieši galvaspilsētā. Uzņēmumā "Rīgas ūdens" gan skaidroja – tā nevar būt uzņēmuma atbildība, jo "Rīgas ūdens" atbild par ūdens padevi ārpus namiem. Ūdens temperatūra nepārsniedz 15 grādus un ziemā pat ir zem 10 grādiem – tātad ir legionellām nedraudzīga. Taču "Rīgas ūdens" pārstāvis Sandris Vanzovičs skaidroja – bez šīm baktērijām ūdeni var apdraudēt vēl daudz kas cits, tādēļ profilaktiski pasākumi notiek nepārtraukti.
""Rīgas ūdens" arī, neskatoties uz to, ka legionella nav mūsu bīstamības prioritāte numur viens, protams, seko līdzi arī citu baktēriju iespējamai aktivitātei un ūdens tīrībai kā tādai.
Ūdens kontroles un kvalitātes laboratorija katru dienu veic dzeramā ūdens mikrobioloģiskās un ķīmiskās analīzes ūdens sagatavošanas un padeves punktos.
Papildus tam tiek pārbaudīta kvalitāte arī ūdensvadu tīklā. Bet ne retāk kā reizi gadā mēs veicam Rīgas ūdensvadu tīkla profilaktisko dezinfekciju, ko tautā labāk zina kā hlorēšanu," skaidroja Vanzovičs.
Tātad Rīgā, kā apgalvo uzņēmumā "Rīgas ūdens", legionellas savairoties var vien cauruļvadu posmā pēc nonākšanas ēkās. Par šo daļu atbild apsaimniekotājs vai ēkas īpašnieks. Lielākais ēku apsaimniekotājs Rīgā ir "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP). Tā pārstāve Una Grenevica neslēpa – legionellas katru gadu ir izaicinājums kā apsaimniekotājam, tā visiem, kas iesaistīti iedzīvotāju veselības aizsardzībā. Taču šogad RNP redz, ka legionellas atklāj biežāk.
"Tas, ko mēs secinām, ka cilvēki mazāk izmanto ūdeni, tādā veidā mēģinot kaut ko ietaupīt.
Bet šeit jāsaprot, ka šī taupīšana var ietekmēt veselību, un tas uz veselības rēķina bieži vien notiek. Tādēļ taupīt noteikti nevajadzētu. Primāri tas, ko mēs aicinām, – notecināt ūdeni, pirms to sākt lietot. Tas ir galvenais profilakses pasākums, ko var īstenot jebkurš savā mājsaimniecībā. Nevajadzētu paļauties uz to, ka mēs veicam šīs ķīmiskās dezinfekcijas, ko mēs noteikti darām gadījumos, kad legionellas baktērija tiek identificēta. Tas tāpat nenozīmē, ka šajās ūdens caurulēs baktērija nevar savairoties. Tas tāpat var notikt uz priekšu," stāstīja Grenevica.
Informāciju par ūdens notecināšanas nozīmi cīņā ar legionellām RNP izvietojis gan uz rēķinu otrām pusēm, gan kāpņu telpās. Bez tam RNP ūdens izejošo temperatūru no siltuma mezgla saglabājis 55 grādu apmērā par spīti atļaujai šo temperatūru mazināt.
Arī Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji lielākoties par leģionāru slimību un to izraisošajām baktērijām ir informēti un cenšas rīkoties, lai riskus mazinātu.
Tikmēr Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis atgādina – legionellas ir dabiskas ūdens apdzīvotājas, tādēļ no tām izvairīties ir ļoti grūti. Tādēļ svarīga ir profilakse – jau minētā ūdens notecināšana, īpaši, ja ūdens nav lietots kādu laiku.
Svarīga arī dušas galviņas un visu ūdens uzgaļu dezinfekcija ar hloru saturošiem preparātiem. Tāpat iespēju robežās jāizvēlas mazgāties vannā.
"Protams, ja nu nav iespējams, ja vannas nav vai gribas dušā mazgāties, tad to dušas klausuli turēt tuvu pie ķermeņa nevis laist virsū to ūdens strūklu no pašas augšas, kad veidojas šļakatas un aerosoli gaisā parādās, bet pēc iespējas mazāk radīt šļakatas," stāstīja Kadiķis.
Savukārt namu apsaimniekotājiem Kadiķis iesaka tomēr zem 55 grādiem nemazināt ēkā ieplūstošā ūdens temperatūru, kā arī uzturēt ēkas ūdens cauruļu sistēmu kārtībā, nepieļaujot rūsas un bioplēves veidošanos.
