Piketētājs rokās turēja plakātu ar bildi, kurā bija redzams kadrs no kādās nacistiskās koncentrācijas nometnes, un angļu valodā izsauca saukļus, ziņoja LETA.
Vīrietis atradās padsmit cilvēku lielā grupiņā, kas Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā pie Brīvības pieminekļa sagaidīja leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus.
Līdz Brīvības piemineklim gājiens atnāca ļoti mierīgi, un pa ceļam nekādi incidenti nebija novērojami, bet pie paša pieminekļa gājienu sagaidīja minētā cilvēku grupiņa un arī kāds vīrietis krekliņā ar uzrakstu "Krievu skolām būt!", kurš bļaustījās "Hitlera cienītājiem kauns!", bet neviens viņam īpašu uzmanību nepievērsa.
Savukārt Ždanokas vadītās grupas pārstāvji turēja plakātus ar uzrakstiem "Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē" dažādās valodās, izkliedza saukļus un iesaistījās vārdu apmaiņā ar gājiena dalībniekiem.
Ždanoka nekādu pasākumu pret leģionāru piemiņas gājienu pieteikusi nebija, un šī cilvēku grupa piesaistīja arī likumsargu uzmanību. Sākotnēji vārdu apmaiņa notika visai mierīgi, tomēr vēlāk domstarpības eskalēja, viens no grupas dalībniekiem sāka pretoties policistiem un pēc nelielas grūstīšanās tika saslēgts rokudzelžos, ievietots policijas spēkratā un aizvests.
Piektdienas rītā pie pieminekļa norit biedrības "Daugavas vanagi" pieteiktais gājiens un ziedu nolikšana, kurā piedalījās aptuveni simt cilvēku.
Savukārt pirms tam gājiena dalībnieki pulcējās arī uz dievkalpojumu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.
Latvijas Radio uzrunātie cilvēki pie baznīcas stāstīja, ka pieminēs kritušos karavīrus, jo tā ir cieņas izrādīšana.
Rīgas dome šogad atļāvusi "Daugavas vanagu" un biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam" pieteiktos leģionāru atceres pasākumus. Savukārt "Latvijas Antinacistiskās komitejas" pieteiktais pasākums ir atļauts, vienlaikus nosakot, ka tas nedrīkst notikt vienlaikus ar citu rīkotāju pieteiktajiem pasākumiem. Komiteja ierobežojumus apstrīdēja tiesā, bet prasība tika noraidīta. Pēc tiesas lēmuma biedrības pārstāvis Josifs Korens aģentūrai LETA sacīja, ka biedrība pasākumu atcels pavisam.
Pērn tradicionālajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā piedalījās vairāk cilvēku nekā 2016.gadā. Lai gan tā laikā aizturēti pieci cilvēki, būtisku provokāciju vai citu nopietnu sabiedriskās kārtības traucējumu nebija.
Saeima šobrīd jau divos lasījumos ir pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolās mācībām notikt tikai vienā – valsts jeb latviešu – valodā. Šāda iecere raisījusi jau vairākas protesta akcijas pret to.
