Tie ir organiski savienojumi, kas, pirmkārt, veidojas mūsu organismā. Otrkārt, atrodami arī tādā augā kā kaņepe, bet ir vēl trešā grupa. Tieši ar šiem – sintētiskajiem jeb mākslīgi radītajiem kanabinoīdiem apsmidzina nekaitīgus zāļu maisījumus, pārvēršot tos bīstamajā vielā ar nosaukumu ,,spaiss”.
Taču daļa jau šobrīd savu dzīvi vai vismaz veselību ir gana pabojājusi. Šī ir viena no tām dienām neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, kas pagājusi, cīnoties par “spaisa” lietotāju dzīvībām. Dienests saņēmis vairāk nekā desmit izsaukumus, kas saistīti ar ,,legālo narkotiku” lietošanu. Četri no cietušajiem bijuši tieši skolēni vecumā no 14 līdz 17 gadiem.
„Veram vaļā klades un šodien rakstām. (..) jaunu tematu – vielu ietekme uz cilvēka organismu,” 11.klases skolniekiem saka Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas un bioloģijas skolotāja Vēsma Sūna.
Zem apakšvirsraksta “spaiss” jaunieši pieraksta augu un ķīmisko vielu maisījuma izraisītos efektus – no uzjautrinājuma un eiforijas līdz paniskām bailēm, emocionālam apjukumam, elpas zudumam. „Šie ir visi efekti, kas var izpausties. Kurš no tiem izpaudīsies jums – to neviens noteikti nezina,” nosaka Sūna.
Skolotāja skaidro – pats zālīšu sajaukums ir nekaitīgs, problēma slēpjas sintētiskajās vielās, ar ko augi apsmidzināti. Dažādi vielu sajaukumi ir simtiem. Saprast, kas īsti kaiš jaunietim, kas sapīpējies „spaisu”, ārstam ir kā meklēt adatu siena kaudzē. Ir kanabionīdi, kuri asinīs izdala etiķskābes fluora savienojumus, kurus izmanto, lai indētu žurkas. Tie iestājās elpošanas ciklā un tādā veidā paralizē elpošanu. Vienkārši pārstāj organisms elpot. Loģisks risinājums – nāve.
Ķīmiskie procesi un vielu savienojumi vienpadsmitklasniekiem ir nedzirdēti, bet citādi jaunieši par „spaisu”, šķiet, zina visu. Paši apliecina – tas tagad ir populārs. Arī nepīpējot par to daudz dzirdēts no draugiem un tuvākiem vai attālākiem paziņām.
„Pēc pirmās reizes draugam bija tā, ka viņam ļoti ātri pukstēja sirds un viņš domāja, ka viņš nomirs,” uzsver 11.klases skolnieks Emīls. „Tviterī, piemēram, man liekas, katrs piektais tvīts ir par to, ka kāds ir sapīpējies „spaisu” vai tagad guļ slimnīcā,” par saviem novērojumiem saka Morics. „Man draugi bija cīnījušies pret to. Pie Zolitūdes dedzinājuši tās saucamās „točkas”,” piebilst Valentīns.
Iemeslus, kāpēc jaunieši pamēģina, klase uzskaita kā no grāmatas – vēlme iederēties, problēmas ģimenē, dažiem vienkārši par daudz laika vai naudas. Jaunieši apstiprina, ka „spaiss” ir lēts – lētāks par kūkām. Nebūtu grūti arī atrast vietu, kur narkotikas nopirkt „Piecas minūtes no šejienes. - Tieši pieejamība ir tā problēma, viņš ir uz jebkura stūra. Tu vari aiziet tepat pāri ielai, tur ir „spaisa” būdiņa,” saka kāds no jauniešiem.
Noskaņa klasē mainās, pievēršoties skarbiem piemēriem par vienaudžiem, kuri pamēģinājuši, bet tagad ir invalīdi vai miruši. Čalas apraujas un jauniešu sejas kļūst patiesi nopietnas.
„Jauna meitene, tāda pati kā mēs, lietojot vienreiz narkotikas kļuva par invalīdu. Šausmīgs skats. Nožēlojamākais ir tas, ka viņa varēja to nedarīt. Viņa varēja dzīvot normālu dzīvi,” secina kāda no skolniecēm.
„Tagad es pat domāju, ka vajadzētu atkārtot devītajām klasēm šo stundu. Jo mēs par vielu ietekmēm runājam, bet vairāk kā sadzīves ķīmiju. Ja runā par narkotikām, tad nāk policijas speciālisti, bet skolēni, es domāju, ļoti rezervēti uztver šos cilvēkus, jo tie ir no malas,” secina Sūna.
Arī paši jaunieši atzīst – ieklausās ne jau policistos, vecākos vai skolotājos, bet draugos. Lielā mērā tieši ietekmējoties no vienaudžu lēmumiem, viņi pieņem paši savus. „Var jau, teiksim, skriet pie sarkanā luksofora. Varbūtība, ka tevi notrieks, ir ļoti liela. Un tas pats arī šeit. Šī ir tā skriešana pretī sarkanajai gaismai,” saka Sūna.
Daļa klases zina, ka nevajag, un, visticamāk, tā arī nekad nepamēģinās. Citi saka vienu, bet, iespējams, domā un dara ko pavisam citu. Tā pēc stundas rezumē Sūna, uzsverot – skolotājs nevar ielīst bērna galvā un noteikt, kuram, iespējams, jāpievērš lielāka uzmanība. Tāpēc par „spaisa” ietekmi ir jārunā, un varbūt kādam tas ko mainīs, kāds nepamēģinās, varbūt kāds nesabojās savu dzīvi.
