Kad policijai vai mediķiem ir aizdomas, ka nāve nav bijusi dabiska, mirušā ķermenis nonāk Tiesu medicīnas ekspertīžu centrā, kur veic autopsiju: atver galvaskausu, krūšukurvi, vēdera dobumu un meklē, kas novedis pie šķiršanās no dzīves. Katru orgānu apskata, izmēra, nosver, paņem paraugus to izpētei zem mikroskopa.
„Autopsijas laikā saindēšanās gadījumos redzam akūtu nāves ainu. Un tā ir līdzīga dažādām nāvēm. Mēs redzam pēkšņas nāves ainu. Lai varētu pateikt, ka saindēšanās, mums vajadzīga toksikoloģiskā atbilde, ka ir atrasta kāda viela,” stāsta Tanatoloģijas nodaļas vadītājas vietniece Inga Martinova.
Tāpēc autopsijas veicējs paņem asins un urīna paraugus un toksikologi meklē tajos saindēšanās pazīmes. „Mēs uz saindēšanos pārbaudām asinis un urīnu, „spaisā” esošās vielas ir ķīmiskai analīzei nepateicīgas. Tās ir zemā koncentrācijā, ātri pārveidojas un ātri izvadās, bet efekts paliek,” saka Tiesu toksikoloģijas laboratorijas eksperta palīgs Hermanis Kleinmanis. „Toksikoloģijas laboratorijā arī nav standartu, lai varētu pierādīt,” piebilst Martinova.
Iespējams, arī Latvijā ir pirmais upuris, kura nāves cēlonis varētu būt legāli nopērkamais narkotisko vielu maisījums - tā vairāk nekā pirms mēneša ziņoja Latvijas mediji. Taču arī Eduarda gadījumā tiesu medicīnas ekspertīze nepierādīja, ka viņš mira apdullinošā maisījuma dēļ.
„Uz doto brīdi varu apstiprināt tikai to, ka nāves cēlonis ir sirds nepietiekamība, bet ņemot vērā apstākļus, kā tika atrasts jaunietis, ir versija, ka nāve ir dēļ legālajām narkotikām (..) Mēs esam ieguvuši to vielu, kas apskates laikā tika dzīvoklī izņemta, tagad būs papildus ekspertīze, vai tomēr šī konkrētā viela ir asinīs,” uzsver Ziemeļu iecirkņa kriminālpolicijas priekšnieks Atis Čakārnis.
Trīs sekciju zāles, septiņi metāla galdi, pērn pārbaudīti 1440 mirušu cilvēku ķermeņi. Šogad teju 250. No Rīgas reģiona. Līdz šim neviena atzinuma, ka nāve iestājusies pēc jauno psihoaktīvo vielu lietošanas. Tajā pašā laikā tiesu mediķiem aizdomas, ka uz viņu galdiem gulējis ne viens vien "spaisu" upuris. Iespējams, pierādīt nāves cēloni būtu vieglāk, ja būtu vairāk informācijas par mirušajiem. „Es pieļauju, ka ir daudz tādi gadījumi, kas iet mums cauri un ko nevaram pierādīt. Trūkst informācijas. Piemēram, ja būtu informācija, ka klubā pīpēja „spaisu”, klubā kaut ko dzer. Ja mēs to zinām, tad mums pavisam cita darīšana. Tad varam paņemt nomazgājumus, piemēram, no deguna, kaut ko, kur ar lielu varbūtību varam atrast vielu. Informāciju nav, līķi secējam nākamajā dienā, viņi ļoti ātri pazūd,” uzsver Tanatoloģijas nodaļas vadītāja Nadežda Skidenko.
Kleinmanis salīdzina - maisījumu pīpēšana ir tā pati krievu rulete. Jo biežāk to spēlē, jo lielāka iespēja, ka mirsi. Par spīti tam, ka oficiālajā statistikā „spaisi” kā nāves iemesls - apaļa nulle.
